ĪSUMĀ:
Valsts atbalsta programma jaunu un lietotu elektroauto, kā arī ārēji lādējamo jeb plug-in hibrīdu iegādei tika pagarināta pērnā gada vasarā, ieviešot arī atsevišķas izmaiņas nolikumā, lai paplašinātu saņēmēju loku.
Izmaiņas izrādījās tik veiksmīgas, ka mašīnas ar valsts atbalstu tika izķertas kā karsti pīrādziņi un pieejamais atbalsta finansējums pirms Lieldienām jau beidzies.
Tagad Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sagatavojusi grozījumus, kas paredz papildu finansējuma piešķiršanu šai programmai, lai tā turpinātu darboties līdz gada beigām.
“Tā interese ir četras piecas reizes lielāka, nekā plānots. Līdz ar to finansējuma apjoms, kas decembrī bija plānots šim gadam, ir faktiski izsmelts. Balstoties uz šiem datiem, esam novērtējuši, ka programmai vajadzētu vēl aptuveni 11 miljonus eiro, lai tā veiksmīgi darbotos līdz šī gada beigām,” skaidroja KEM Finanšu instrumentu departamenta direktors Raimonds Kašs.
Galvenās pērn ieviestās nolikuma izmaiņas bija atbalsta ieviešana daudzbērnu ģimenēm – jauna piecvietīga elektroauto vai ārēji lādējama hibrīda iegādei pieejams 6750 eiro atbalsts, bet septiņvietīgam auto pat 9000 eiro atbalsts, savukārt lietotam elektroauto varēja saņemt no 5000 līdz 6750 eiro. Latvijas Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts no “Apvienotā saraksta” Andris Kulbergs uzsvēra tieši šī mehānisma nozīmi.
“Mēs redzam, ka līdz šai dienai 1200 automašīnām atbalstu ieguvušas tieši daudzbērnu ģimenes. Daudzbērnu ģimenes tiešām ir novērtējušas iespēju mainīt transportlīdzekli un iegūt labāku, vēl ekoloģiskāku; trīs zaķi nošauti ar vienu šāvienu,” pauda Kulbergs.
Statistikas datos redzams milzīgs lēciens jaunu ārēji lādējamu jeb plug-in hibrīdu reģistrācijā gada pirmajos trīs mēnešos – 2024. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēja 108 šādas mašīnas, bet šogad jau 480 plug-in hibrīdus, kas ir divas trešdaļas no visa pagājušā gada apjoma. Jaunu plug-in hibrīdu iegādei valsts atbalsts tika dubultots līdz 4500 eiro, bet “SEB līzinga” valdes priekšsēdētājs Reinis Vīksna norādīja uz izmaiņām tirgū:
“Ja agrāk šie hibrīdi bija ļoti dārgi, tad pašlaik šiem modeļiem, kas iepriekš bija vieni no populārākajiem “tautas” klases vai Latvijā ļoti iemīļotie SUV jeb pilsētas džipi, lielai daļai šo modeļu ir ieviestie šie ārēji lādējamie hibrīdi. Cenu kategorija ir gaužām pievilcīga un tajā pašā līmenī kā citi iekšdedzes dzinēji.”
Reģistrāciju pieaugums novērojams arī elektroauto segmentā – jaunu elektroauto reģistrāciju pieaugums ir 12%, bet lietotu elektroauto reģistrāciju skaits palielinājies teju trīs reizes – no 271 mašīnas pērnā gada pirmajos trīs mēnešos uz 717 lietotiem elektroauto šogad. Izmaiņas elektroauto segmentā novēro arī līzinga pakalpojumu sniedzēji.
“Lielākoties klientiem ir interese tieši par mazlietotiem elektroauto. Tie sastāda ap 70% no visiem elektroauto, nu un tad atlikušie 30% ir jauni elektroauto.
Skatoties uz laiku pirms gada vai diviem, tad tieši jauniem elektroauto bija dominance, vairāk nekā 80% bija jauni auto. Šobrīd sanāk tā, ka cilvēki vairāk izvēlas mazlietotu auto,” pauda “Swedbank” auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks.
Šādas izmaiņas skaidrojamas ar auto tirgus attīstību, proti, elektroauto otrreizējais tirgus tikai pēdējo pāris gadu laikā kļuvis gana plašs, lai tajā varētu izvēlēties savam budžetam, vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mašīnu. Nenoliedzami, ka pēdējo piecu gadu laikā notikusi vērā ņemama mašīnu tehniskā attīstība, kā arī nesalīdzināmi uzlabojies elektroauto uzlādes tīkls gan Latvijā, gan Eiropā.
Šobrīd KEM iesniegusi grozījumus starpministriju saskaņošanai, bet pēc tam tie tiks virzīti uz valdību. Gaidāms, ka tiks veiktas izmaiņas arī programmas nolikumā.
“Precizējam jeb diferencējam transportlīdzekļa pārdošanas cenu, kas ir noteikta bāzes komplektācijai. Šobrīd spēkā esošā redakcija ir, ka mašīnas vērtība nedrīkst pārsniegt 75 tūkstošus eiro bez PVN, jaunajos grozījumos piedāvājam šo situāciju diferencēt, nosakot, ka vērtība nepārsniedz 45 tūkstošus eiro bez PVN vai 60 tūkstošus, ja tiek iegādāts transportlīdzeklis ar vismaz sešām sēdvietām,” teica KEM pārstāvis.
Šī zināmā mērā ir atbilde uz diskusijām sociālās saziņas platformās pērnā gada otrajā pusē, kad atsevišķu tīmekļa lietotāju sašutumu izsauca kāda reklāma, kurā demonstrētas iespējas iegādāties “Mercedes” elektroauto ar valsts atbalstu. Kulbergs uzskata, ka programma noteikti jāturpina.
“Programma ir jāturpina, jo ieskrieties tā paspēja tikai tagad un mēs to pašā pīķī pārtrauksim. Nosacījumi ir tādi – programma beidzās, kad beidzas nauda vai iztek termiņš. Tā nav Latvijas iedzīvotāju nauda, šī ir emisiju kvotu nauda, kuru var un Eiropas Savienība atļauj izmantot tikai un vienīgi energoefektivitātes programmās vai transporta zaļināšanā. Citur nevaram novirzīt. Un kas var būt labāks, ka ieguvējas ir daudzbērnu ģimenes,” norādīja Saeimas deputāts.
Valsts atbalstu lietota elektroauto iegādē izmantojis arī Valdis Riksis, kura ģimenes locekļi iegādājušies pat četrus šādus auto.
“Visi, visi ar atbalstu tika ņemti, jā. Tas ir nozīmīgi cilvēkiem. Protams! Man te kaimiņš vēl saņēma arī daudzbērnu atbalstu, viņam bija laikam pieci tūkstoši vai nedaudz pāri. Ļoti apmierināts. Viņam rezultātā tā “Hyundai IONIQ”, 2019. gada mašīna, finālā ap 8 tūkstošiem. Ne pārāk liels noskrējiens. Uzskatu, ka ļoti labi,” klāstīja Riksis.
Šobrīd valsts atbalstu var saņemt, ja mašīna iegādāta no licencēta tirgotāja, kuram ir noslēgts līgums, bet, Rikša ieskatā, atbalsta saņemšanu vajadzētu atvieglot, lai jebkura privātpersona var pati iegādāties auto un saņemt šo valsts finansējumu bez starpnieka iesaistes.
“Lietuviešu piemērs man ir, nebūtu slikti, ja mēs to varētu pārņemt. Jebkura fiziska persona nopērk mašīnu ārzemju placī, atdzen uz Latviju un viņam vajadzētu nofilmēt jauno tehnisko pasi un ID karti, aizsūtīt uz EKII (Emisijas kvotu izsolīšanas instruments – red.) vai vienalga kur. Kaut tajā pašā CSDD noorganizēt vietu, kas izskata papīrus, un, teiksim, nedēļas laikā tā atbalsta nauda ir kontā. Bez nekādiem tur SIA un sarežģītām shēmām,” sprieda Riksis.
Valdība par atbalsta pagarināšanu elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdu iegādei varētu lemt aprīļa beigās vai maija sākumā.
