Iļjenkovs gan neapstiprināja, kurai personai šāda atļauja izsniegta, taču apliecināja, ka FID 28. februārī izsniedzis atļauju šādas summas ieskaitīšanai.
“Ir tikai divas alternatīvas šajā gadījumā – vai nu ļaut naudu ieskaitīt un tā uzreiz tiek iesaldēta Latvijas kontā, un to nedrīkst tērēt bez Finanšu izlūkošanas dienesta atļaujas. Otra alternatīva bija atstāt naudu potenciāli neiesaldētu kaut kur Centrālāzijas valstī,” skaidroja Iļjenkovs.
Viņš uzsvēra, ka Finanšu izlūkošanas dienesta pienākums ir izpildīt sankcijas. “Labāk ir Eiropas Savienības valstī iesaldēta nauda, kas pieder Krievijas oligarham vai sankciju subjektam, nekā naudu var brīvi tērēt Krievijā vai Centrālāzijā,” norādīja FID vadītāja vietnieks.
No sankciju izpildes viedokļa atļaujas izsniegšana līdzekļu ieskaitīšanai Latvijā iesaldētajā bankas kontā labāk sasniedz mērķi. Nauda būs iesaldēta tik ilgi, kamēr persona būs sankciju sarakstā.
Ļoti ierobežotos gadījumos FID var ļaut tērēt iesaldētos līdzekļus, piemēram, lai samaksātu par cilvēka pamatvajadzībām, – pārtiku, īri, nodokļu nomaksai Latvijā. “Ja runājam par šādu summu [235 miljoni], tad atbrīvot to no iesaldēšanas uz pamatvajadzību rēķina būtu jāpaiet ļoti ilgiem gadiem,” piebilda Iļjenkovs.
