Samazināta arī 2026. gada IKP izaugsmes prognoze – ja vēl pērn jūnijā FM lēsa, ka Latvijas ekonomika 2026. gadā pieaugs par 2,8%, tad saskaņā ar jaunāko prognozi IKP pieaugums nākamgad būs 2,1% apmērā.
Nākamajos divos gados ekonomikas izaugsme kļūs nedaudz straujāka, 2027. un 2028. gadā veidojot 2,2%, lēsa FM.
Ministrija: IKP pērn saruka par 0,4%
Ministrijā skaidroja, ka izaugsmes prognožu pazemināšanu šim gadam nosaka galvenokārt pagājušā gada dinamika, kad, saglabājoties zemam pieprasījumam ārējos tirgos un kavējoties investīciju projektiem, Latvijas ekonomikas attīstība gada otrajā pusē bija lēnāka, nekā prognozēts.
Pēc FM novērtējuma Latvijas ekonomika pērnajā gadā saruka par 0,4%, ko visbūtiskāk ietekmēja eksporta un investīciju kritums, kamēr pozitīvi devumi ekonomikas izaugsmē bija privātā patēriņa un sabiedriskā patēriņa pieaugumam.
Eksporta attīstību pērn negatīvi ietekmējusi lēnā ekonomikas attīstība ārējos tirgos, tajā skaitā tuvākajās kaimiņvalstīs Baltijā un Ziemeļeiropā, un tirdzniecības sakaru tālāka ierobežošana ar karu uzsākušajām agresorvalstīm. Augstā nenoteiktība un joprojām augstās procentu likmes, kā arī kavēšanās Eiropas Savienības fondu investīciju projektu īstenošanā samazinājusi investīciju apjomus, savukārt privātā patēriņa pieaugums pērn sācis atjaunoties, tomēr lēnākos tempos, nekā ļāva sagaidīt joprojām ļoti spēcīgais algu pieaugums un pirktspējas atjaunošanās pirms-energokrīzes līmenī.
FM lēsa, ka 2025. gadā privātā patēriņa pieaugums kļūs spēcīgāks, ņemot vērā gan iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, gan patērētāju konfidences uzlabošanos, taču nenoteiktība joprojām ir augsta un ierobežo gan tālāku patēriņa pieaugumu, gan investīciju lēmumu pieņemšanu.
Pēc krituma pērn šogad sagaidāms gan investīciju, gan eksporta apjomu pieaugums, taču kāpuma tempi joprojām būs salīdzinoši zemi. Straujāka izaugsmes atjaunošanās prognozējama 2026. gadā, būtiskāk uzlabojoties pieprasījumam ārējos tirgos un zemākām procentu likmēm stimulējot kreditēšanas un investīciju aktivitāti, ko vēl papildus veicinās straujāka Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmantošana.
Patēriņa cenu pieauguma prognoze 2025. gadam ir nedaudz paaugstināta, ņemot vērā straujāk pieaugušās pārtikas cenas Latvijā un atsevišķu energoresursu cenas pasaules tirgū.
Inflācija šogad augs straujāk
Pēc FM prognozēm gada vidējā inflācija šogad būs 2,5%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās, 2024. gada jūnija prognozēs. 2026. gadā inflācija varētu būt nedaudz zemāka, 2,2% līmenī, bet pēc tam, laikā līdz 2028. gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim, norādīja FM.
Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un pēdējos ceturkšņos arī kritums līdz šim nav būtiski ietekmējis darba tirgus rādītājus un bezdarbu, ko pašlaik nosaka galvenokārt demogrāfiskā situācija un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma 2024. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nenozīmīgi pieaudzis, bet 2025. gadā atkal prognozējama bezdarba samazināšanās līdz 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Nākamajos gados straujākas ekonomikas izaugsmes un demogrāfiskās situācijas ietekmē bezdarbs varētu pakāpeniski pietuvoties 5% līmenim. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies salīdzinoši stabils, 880–870 tūkstošu līmenī, ar nelielu lejupvērstu tendenci, prognozē FM.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc iepriekšējo divu gadu straujā kāpuma teju desmit procentu apmērā šogad palielināsies nedaudz lēnāk, ko noteiks gan kopējā ekonomiskā situācija – salīdzinoši zemā izaugsme un ierobežotais inflācijas līmenis, gan paredzētā algu fonda ierobežošana sabiedriskajā sektorā.
FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 5,8%, pārsniedzot 1780 eiro, un tuvu šādam 5–6% tempam turpinās palielināties arī laika posmā līdz 2028. gadam.
Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2025. gada 12. februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome, novērtējot tās kā konservatīvas.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Jāatzīmē, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos un prognožu riski pārsvarā ir lejupvērsti. Starp būtiskākajiem negatīvajiem riskiem ir tirdzniecības tarifu kari, kas var straujāk samazināt ekonomikas izaugsmi Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, augstas inflācijas un augstu procentu likmju saglabāšanās, kā arī joprojām nelabvēlīgā ģeopolitiskā situācija reģionā.
