“Laikam īsti ne,” par to, vai memorands darbojas, atbildēja Ašeradens.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pārtikas cenu pieaugums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā.
“Pārtikas cenu inflācija ir ļoti nepatīkama problēma. To izjūt visi, bet visvairāk tas skar iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem,”
vērtēja ministrs.
Līdzīgus secinājumus par pārtikas cenu mazināšanas memoranda ietekmi pagājušajā nedēļā izteica arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons. Lauksaimnieku pārstāvis norādīja, ka pēc memoranda sadarbība ar lielveikaliem kļuvusi tikai sarežģītāka.
Ekonomisti savukārt uzsvēruši, ka pagājis pārāk maz laika, lai spriestu par memoranda ietekmi un tendencēm.
KONTEKSTS:
Pārtikas cenas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas uz priekšu “dzen” arī vispārējo inflāciju, un par nepieciešamību tās mazināt Ekonomikas ministrija sāka spriest jau pērn rudenī.
Ekonomikas ministrija maijā paziņoja, ka ir atteikusies no ieceres palielināt sodus tirgotājiem un noteikt uzcenojuma griestus, tā vietā maija beigās valsts, pārtikas ražotāji un tirgotāji parakstīja savstarpēju vienošanos – ka “pamata preču” grozā tiks samazinātas cenas.
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka nav pamata domāt, ka Latvijas veikalu plauktos pārtikas cenas samazinās.
