Viņš sacīja, ka nozare sagaida, ka Latvijas Bankai būtu arī plašāki, analītiskāki un vairāk aptveroši piegājieni ekonomisko jautājumu risināšanai, šķiet, ka varētu darīt daudz vairāk.
Brazovskis atzina, ka, neskatoties uz to, ka dialogs ar Latvijas Banku jau ir labs, tomēr tās uzdevums ir būt “transformatoram starp nozari, sabiedrību un politiķiem”, un, protams, tai nav jārīkojas tikai tā, kā bankām vajag, bet nepieciešams dialogs un spēja “aiznest arī nepatīkamas idejas līdz politiķiem”.
Brazovskis arī uzsvēra, ka Latvijas Bankas vadītājam svarīga ir politiskā neitralitāte.
KONTEKSTS:
Īsi pirms šī gada Ziemassvētkiem beigsies pilnvaras līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam. Kazāks par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019. gada 12. decembrī. Par viņu toreiz nobalsoja 76 deputāti.
Tagad viņš par pārvēlēšanu amatā nevar būt drošs. Tagad viņam publiski atbalstu pauduši vienīgi “Progresīvie”. Cita valdības partija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) piektdien oficiāli izvirzīja “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, par kuru atzinīgi vārdi skan no opozīcijā esošās “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Savukārt premjeres partija “Jaunā Vienotība” par Latvijas Bankas prezidenta kandidātiem lems pirmdien.
“Apvienotais saraksts” nevērtē Kazāku kritiski slikti, bet uzskata, ka varēja labāk. Kā alternatīvi kandidāti neoficiāli minēti pāris Kazāka kolēģi Latvijas Bankā.
