Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, kā arī patēriņa izdevumiem par mājokli, pārtiku, transportu, atpūtu, veselību, apģērbu, izglītību u.c.
Aptaujā iekļautie iedzīvotāji saņems CSP vēstuli ar aicinājumu nedēļas laikā aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē https://e.csp.gov.lv.
Pēc tam CSP intervētāji sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē pie respondentiem, kuri nebūs atbildējuši tiešsaistē.
CSP vēstulē būs norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. Lai pārbaudītu intervētāja identitāti vai plašāk uzzinātu par aptaujas norisi, iedzīvotāji var zvanīt uz CSP bezmaksas konsultatīvo tālruni 80008811 darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 vai rakstīt uz e-pastu [email protected].
Aptaujā jāaizpilda divas anketas ar divu nedēļu intervālu – “Mājsaimniecības anketa” par mājsaimniecību kopumā un “Mājsaimniecības patēriņa izdevumi”, kurā viens pārstāvis reģistrēs mājsaimniecības patēriņa izdevumus 14 dienu periodā.
CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.
CSP norāda, ka ir svarīgi piedalīties aptaujā, jo iegūtos datus izmanto sociālās politikas veidošanā, lai veidotu un uzlabotu sociālās palīdzības programmas, atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem un izstrādātu pasākumus nabadzības mazināšanai. Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati palīdz noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru gan valstī kopumā, gan reģionos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās. Bez tam aptaujas dati nodrošina informāciju patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās.
“Katra aptaujas dalībnieka atsaucība ir svarīga, lai dati pareizi un objektīvi atspoguļotu, kā dzīvo mūsu valsts iedzīvotāji. Katras mājsaimniecības stāsts ir daļa no valsts ekonomikas kopainas,” uzsver CSP.
Saskaņā ar pēdējās aptaujas datiem 2019. gadā visvairāk iedzīvotāji tērēja pārtikai – 23,3% no visiem maksājumiem. Sekoja vienādi izdevumi mājoklim, t.sk. komunālajiem maksājumiem, un transportam (katram 14,6%), atpūtai un kultūrai (8,1%), veselības aprūpei (7,1%), dažādām precēm un pakalpojumiem (7%). Virs 5% tērēja apģērbam un apaviem, restorāniem un viesnīcām, kā arī mājokļa ikdienas uzturēšanai un dažādām mājsaimniecības ierīcēm, telefona, interneta u.tml. sakariem – 4,8%. Vismazāk – 1,2% – iedzīvotāji atvēlēja izglītībai.
Mājsaimniecību budžeta apsekojums Latvijā līdz 2016. gadam notika katru gadu, sekoja trīs gadu pauze, un turpmāk tas tiks veikts reizi piecos gados. Šāda aptauja notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tā mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību. Apsekojumu līdzfinansē Eiropas Savienība.
