Piemēram, “Aura” smūtijs veikalos tiek pārdots par vienu cenu gan 330 mililitri (ml), gan 300 ml – “Selver” veikalā tas maksā 1,85 eiro.
Ekonomikā šādai norisei ir pat speciāls nosaukums, kad cena precei nemainās, bet iepakojums sarūk – burtiskā tulkojumā no angļu valodas: saraušanās jeb sašaurinflācija.
Praksē tas nozīmē, ka pircējs par to pašu naudu saņem mazāk produkta. Tas ir slēpts veids, kā paaugstināt cenas. Pircējam tiek parādīts, ka preces cena nemainās, bet faktiski svara izteiksmē tā ir pieaugusi.
Tartu Universitātes profesors Andres Kūsiks skaidrojis, ka šāda prakse ir bieži sastopama. Faktiski ar klientu tiek manipulēts tā, ka viņš to pat nepamana. Piemēram, sviesta iepakojums. Senāk paciņa bija 200 grami (g), pēc kāda laika jau bija 195 g, bet ļaudis to pat nepamana. Tagad jau paciņa sviesta sver ne tikai 185g vai 180, bet pat 175 g. Tāpēc ir svarīgi skatīties, cik maksā kilogramā un tad salīdzināt.
Pieaugot izejvielu cenām un resursiem kļūstot dārgākiem, arī ražotāji meklē iespējas, kā ietaupīt. Piemēram, “Orkla” samazinājusi šokolādes tāfelīšu svaru no 300 g līdz 270 g, bet 200 g tāfelīti – līdz 190 g. Igaunijas uzņēmumā skaidrots, ka tas saistīts ar ļoti strauju kakao cenu kāpumu.
Ražotāji vēlas mīkstināt psiholoģisko efektu, kas rodas no cenu kāpuma, un tā vietā viņi samazina iepakojumu, un pircējiem liekas, ka cena ir līdzšinējā.
Veikalu tīkla “Prisma” pārstāvis gan medijam skaidrojis, ka šāda situācija ir tikai izņēmuma gadījumos, kad veikalā vēl pieejama prece iepriekšējā iepakojumā, bet jau sākta jaunā iepakojuma preču pārdošana.
Savukārt patērētāju tiesībsargs skaidrojis, ka Igaunijā pastāv uzņēmējdarbības brīvība un tirgotāji var piedāvāt preces un pakalpojumus pēc saviem ieskatiem, bet likuma ietvaros. Tiesa, maldināt patērētājus nedrīkst. Lai gan diskusijas par šo jautājumu notiek, nekādas pārbaudes nav sāktas.
