Uzņēmuma “Brabantia Latvia”, kas darbojas Talsu novadā un ražo dažādas mājsaimniecības preces, tirgojot tās ārvalstīs, ražošanas direktors Sandis Babris aicina ekonomikas ministru pie sevis, lai parādītu, cik nozīmīgas ir valsts investīcijas.
“Esam ieguvuši četrus jaunus produktus. Tas mums ļauj palielināt ražošanas platību no sešiem tūkstošiem kvadrātmetru uz deviņiem tūkstošiem, un vēl trīs tūkstoši tiks piebūvēta vēl klāt. Tātad apjomi ir reiz divi,” sacīja Babris.
Foto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzija
Arī Alūksnes novada uzņēmums “Cewood”, kas bija starp pirmajiem lielajiem projektiem, kas izmantoja programmas iespējas.
“Mūsu projekta pieteikums bija par 16,5 miljoniem, un mērķis bija uzcelt jaunu ražošanas rūpnīcu, ko mēs arī faktiski esam realizējuši,” sacīja SIA “Cewood” valdes loceklis Rihards Volfs.
Lielo investīciju programma ir viens no nozīmīgākajiem valsts mehānismiem uzņēmējdarbības izaugsmei reģionos. Tas ļauj kāpināt ražošanu un iekarot jaunus eksporta tirgus. Līdz šim ieguldīti 166 miljoni eiro investīcijās.
“Investīciju apjoms, kas ir ienācis ekonomikā, ir tuvu pie 800 miljoniem, precīzāk 760 miljoni.
Man liekas, tā vērtīgā ziņa, ka katrs valsts piešķirtais eiro dod pienesumu 4,4 reizes vairāk lielas investīcijas Latvijas ekonomikai,” sacīja “Altum” valdes locekle Inese Zīle.
Nākamajai kārtai atvēlēti nedaudz vairāk par 67 miljoniem eiro. Lielo investīciju programmas jaunajā, ceturtajā, kārtā ir paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks. Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem ir tas, ka programma tagad ietver arī aizsardzības nozares un divējādā pielietojuma projektus, kuriem noteiktos gadījumos paredzēta prioritāra virzība, lai stiprinātu valsts drošības un militārās industrijas attīstības kapacitāti.
Tāpat šajā kārtā pirmo reizi iekļauta primārā lauksaimniecības ražošana, nodrošinot kapitāla atlaidi investīcijām modernās, eksportspējīgās un klimatneitrālās tehnoloģijās un ražošanas risinājumos, kas palīdzēs paaugstināt nozares konkurētspēju.
“Programma uzņēmējiem piedāvā pievilcīgu finansējuma risinājumu – dzēst līdz pat 30% no projekta izmaksām, vienlaikus motivējot sasniegt iespējami augstus atdeves rādītājus.
Būtiski, ka atbalsts paredzēts projektiem, kuru īstenošana vēl nav uzsākta, kas nozīmē, ka programma fokusēta uz jaunu, atdevi nesošu projektu īstenošanu, un to spilgti apliecina arī programmas līdzšinējās kārtās atbalstītie projekti. Tāpat kā līdz šim, “Altum” vērtēs investīciju projektu dzīvotspēju un atbilstību programmas nosacījumiem, kā arī pieņems lēmumus par aizdevuma piešķiršanu. Kopumā ir pieejams līdz pat 10 miljonu liels kapitāla atlaides aizdevums uz laiku līdz pat 20 gadiem. Šī ir uzņēmumiem patiesi vērtīga programma, un mēs sagaidām kvalitatīvus projektus un veselīgu konkurenci,” teica Zīle.
Jaunās finansējuma iespējas plāno izmantot arī Jelgavā esošais koka konstrukciju ražotājs.
“Gandrīz 98% produkcijas eksportējam. Aptuvenās investīcijas ir līdz 20 miljoniem. Kāpēc gribam? Tāpēc, ka, manuprāt, Latvijā ir neizmantots potenciāls kokrūpniecībā pielikt vēl stipri vairāk vērtību, nekā mēs šobrīd to darām,” teica SIA “CLT Profi” valdes loceklis Andris Dlohi.
Pieteikšanās jaunajai kārtai būs atvērta no 2025. gada 20. novembra līdz 2026. gada 20. februārim.
EM iepriekš lēsa, ka pēc izmaiņām programmā ik gadu tiks atbalstīti seši līdz desmit komersanti, tai skaitā viens līdz divi projekti primārās lauksaimniecības nozarē un viens līdz divi militārā jomā, kuri atbilst būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu.
Programma darbojas kopš 2022. gada un sniedz atbalstu projektos ar vismaz 10 miljonu eiro investīciju apjomu. Tā paredz “Altum” aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% un fokusējas uz ražošanas, tehnoloģiju, inovāciju un eksporta jaudu palielināšanu. Līdz šim programmai piešķirti 153 miljoni eiro un īstenoti 25 projekti visos Latvijas reģionos.
