Ministrijā norāda, ka prokuratūrai lūgts izvērtēt iespējamas amatpersonu prettiesiskas rīcības un lēmumu tiesiskumu saistībā ar valdības 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem par koksnes cenu korekcijām uzņēmumā “Latvijas valsts meži” (LVM) atbilstoši brīvā tirgus cenām.
Krauze norādījis: ja ir kaut mazākās šaubas par lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas tiesiskumu, tai skaitā ZM kā akcionāra uzdevuma došanu LVM, tas ir jāpārbauda neatkarīgi.
“Valsts interesēm ir jābūt augstāk par visu, jo tautsaimniecības stabilitāte ir nacionālās drošības jautājums,” uzsvēris Krauze.
Savukārt partija “Progresīvie” pirmdien izplatītajā paziņojumā vēlreiz prasa ZM aprēķināt un pamatot valstij nodarītos zaudējumus saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem. “Progresīvie” pēc šīs informācijas saņemšanas apsvēršot vēršanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Ģenerālprokuratūrā.
KONTEKSTS:
Premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) uzdevusi Krauzem skaidrot publiski izskanējušās bažas par slepenu valdības lēmumu 2023. gada beigās. Ar to panāca, ka atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu interesēs LVM neiegūst aptuveni 30 miljonus eiro.
TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka Pēters Putniņš, kurš nesen atstāja LVM valdes priekšsēdētāja amatu, to, visticamāk, izdarījis politiska spiediena dēļ. Atkāpšanās no amata varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām. Putniņš nav komentējis atkāpšanos no amata.
Raidījums ziņoja, ka Siliņas vadītā valdība zāģētavām labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz kokrūpnieku nozares rekordlielu peļņu iepriekšējos gados.
Aizvadītajā nedēļas nogalē “Nekā personīga” vēstīja, ka kokrūpniecības uzņēmuma “Pata” īpašnieks Uldis Mierkalns caur ZM izkārtoja atlaides vēl diviem līgumiem ar LVM, kas valstij izmaksās 12 miljonus eiro.
