ĪSUMĀ:
Trūkstot informācijas un skaidrības par rīcību krīzes situācijā
Veselības ministrijā ir izstrādāts kritisko medikamentu saraksts, kurā ietilpst 166 medikamenti 11 slimību grupām, kā arī dažādi antidoti. Un papildus tam ir arī hroniski pacienti, kuri lieto specifiskus medikamentus ilgtermiņā. Tāpat pastāvot pacientu grupa, kas krīzes situācijā nemaz nebūs pasargāta.
Latvijas Zāļu ražotāju asociācija piedāvāja Veselības ministrijai ieceri, ka zāļu ražotāji Latvijā varētu uzņemties ražot tās zāles, kas ir kritiski nepieciešamas hroniskiem pacientiem, pastāstīja asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska. Tādējādi tepat Latvijā varētu nosegt 20–30% zāļu grupu no šiem 166 medikamentiem, tomēr tālākas sarunas ar ministriju kopš šī gada aprīļa nav notikušas. Tas arī nav tik vienkārši, jo šāds ierosinājums prasa izmaiņas likumā.
Tāpat Dūrēja-Dombrovska norādīja, ka ne asociācijai, ne ministrijai nav skaidru aprēķinu par to, kā tiks nodrošināta citu hronisku pacientu zāļu pieejamība krīzes situācijā.
Asociācijas izpilddirektore pieļāva, ka krīzes situācijā zāļu piegādes, visticamāk, tiktu pārrautas un cilvēki paliktu bez medikamentiem.
Neesot arī skaidra rīcības shēma apdraudējuma gadījumā, kas ietilptu lieltirgotavu, ražotāju vai aptieku atbildībā. Būtiski trūkst komunikācijas un konkrētu soļu, kā rīkosies krīzes situācijā Latvijā.
“Nav pietiekami daudz informācijas, lai mēs saprastu, kā tā sistēma strādās, vai sistēma vispār tiek veidota. Veselības ministrija saka, ka viņi strādā pie plāna, bet pie plāna viņi strādā jau gadu. 5. novembrī veselības ministrs paziņoja, ka tiek organizēts iepirkums zāļu rezervēm, par kuru arī nav nekādas papildu informācijas. Ņemot vērā to, ka
94% zāļu mums tiek importētas un arī tagad aptiekās noliktavās nav vairāku medikamentu, tad pastāv ļoti liels risks, ka krīzes gadījumā situācija būs tiešām kritiska,” bažas pauda Dūrēja-Dombrovska.
Viņasprāt, būtu nepieciešams vienoties par shēmu, kā notiks zāļu pieejamības nodrošināšana krīzes gadījumā. Jo patlaban neesot iespējams veidot zāļu krājumus trīs mēnešu periodā, jo to ietekmē ne vien derīguma termiņš, bet arī nav saprotams, kā to darīt.
Piedāvā izmaiņas likumā
Gan Eiropas līmenī, gan arī Latvijā patlaban notiek dažādas sarunas par to, kā uzlabot zāļu piegādes un ražošanas nepārtrauktību. Šajās sarunās piedalās arī zāļu ražotāji. Latvijā patlaban ir 80 zāļu lieltirgotāji un divi no tiem ir zāļu ražotāji.
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā ir attīstīta zāļu ražošana, – šeit tiek ražotas ne vien gatavās zāļu vielas, bet arī aktīvās vielas, kas nepieciešamas gatavoto zāļu formu ražošanai.
“Esam praktiski un teorētiski gatavi, un šo potenciālu vajadzētu izmantot,” norādīja akciju sabiedrības “Olainfarm” jeb “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Jau labu laiku Veselības ministrijā ir iesniegti priekšlikumi gan par ražošanas spējām, gan iespējamām izmaiņām likumā. Zāļu reģistrācijas process ir ļoti garš, tas var aizņemt vairāk nekā gadu. Tādējādi ražotājs piedāvā noteikt, ka vietējiem ražotājiem, kuriem ir labas ražošanas prakses sertifikāts, krīzes vai ārkārtas situācijās varētu saņemt tiesības ražot medikamentus sadarbībā ar valsti. Krīzei beidzoties, protams, viss notiktu atbilstoši prasībām. Tas ļautu būtu neatkarīgiem no ārvalstu zāļu piegādātājiem.
Bundulis pastāstīja, ka krīzes laikā pašu spēkiem varētu nodrošināt sekojošus medikamentus: “Tās ir zāles sirds slimību ārstēšanai, nervu slimību ārstēšanai, onkoloģijas produkti ir izstrādē, diabētam. Faktiski tās ir hronisko pacientu grupas, kurām medikamenti visvairāk ir vajadzīgi un kur diemžēl faktiski ir lielākie nāves cēloņi.”
“Medikamentus, kuri ir jau reģistrēti un kurus mēs ražojam un piegādājam Latvijā, mēs varētu turēt krājumā un laist apritē,” norādīja Bundulis.
Taču atgriezeniskā saite par iesniegtajiem priekšlikumiem tā arī nav saņemta. Patlaban ir noteikts, ka slimnīcām, aptiekām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir jāveido savi iekšējie krājumi – zāles un citas medicīniskas preces, kas būtu nepieciešamas krīzes situācijā. Taču jau tagad ir zināms, ka slimnīcas lielākoties savus krājumus veido saviem pacientiem. Bundulis arī informēja, ka visus medikamentus, ko plāno izstrādāt, paši neražos, bet tiek meklēti sadarbības partneri. Arī mūsu kaimiņvalstis ir izteikušas vēlmi sadarboties ar Latvijas zāļu ražotājiem, un pašlaik tiek gaidīta atgriezeniskā saite.
Taujāts par Latvijas gatavību nodrošināt zāles un piegādes ķēdes krīzes situācijā, Bundulis atzina – gatavības ziņā ir diezgan švaki.
Joprojām nav skaidrības, ko darīt iedzīvotājiem krīzes situācijā, kur doties pēc zālēm. Nav vienota algoritma arī speciālistiem, kuri primāri informēs iedzīvotājus.
Sižeta tapšanas laikā neizdevās sazināties ar otru zāļu ražotāju akciju sabiedrību “Grindex”, jo atbildīgā persona ir devusies atvaļinājumā. Līdz ar to nekādu atbildi par to, kāda situācija ir šajā uzņēmumā un cik viņi ir gatavi nodrošināt medikamentus krīzes gadījumā, nebija iespējams iegūt.
Latvija spēj saražot 20% kritisko medikamentu
Patlaban Latvijā no kritisko medikamentu saraksta spēj saražot aptuveni 20% jeb 30 medikamentus. Ja pienāk “X” stunda un nav nekādas iespējas iegūt zāles ārpus Eiropas, tad esošās zāļu ražošanas jaudas nespēs nosegt pieprasījumu. Tik veiksmīgi, kā gribētos, nenotiek arī aktīvo vielu ražošana Eiropā, kas situāciju saasina, jo, ja notiek krīzes situācija, mums pašiem nav iespēju ražot zāles.
Lai gan ir vēlme palielināt šo skaitli, Veselības ministrija norādīja, ka bez Eiropas Savienības atbalsta to nespēs paveikt. Ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka patlaban ir nepieciešams uzsākt darbu pie kritisko zāļu akta visā Eiropā. Tas nozīmē, ka
Latvija aicinās meklēt veidus, kā atbalstīt vietējos zāļu ražotājus Eiropā, lai vairāk ražotu aktīvās vielas un gatavo produkciju tepat uz vietas.
Pašlaik daudz aktīvo vielu un medikamentu ieved no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Domājot par ģeopolitisko situāciju pasaulē, tas nav gana drošs veids, kā garantēt medikamentu pieejamību krīzes situācijā.
Tāpat ir jāpaplašina zāļu piegādes ķēdes no valstīm ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Rietumbalkānu valstīm. Pašlaik jau esot iestrādnes Eiropas Komisijā par to, kā var uzlabot sadarbību ar šīm valstīm.
Melnkalnē, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Albānijā, Serbijā, Ziemeļmaķedonijā un Kosovā, kas veido Rietumbalkānu reģionu, jau šobrīd drošības prasības ir gana līdzvērtīgas ES noteiktajām. Tas būtiski atvieglotu zāļu piegādi.
“Mēs arī ļoti, ļoti vēlamies no Eiropas Komisijas komisāra, lai viņš nāktu ar iniciatīvu, kā komisija varētu palīdzēt kopīgiem iepirkumiem, kad var vienoties vairākas valstis – pat 10–15 valstis – iepirkt medikamentus kopā. Tas īpaši aktuāli ir Latvijai un citām valstīm, kur tirgus ir mazāks, jo bieži vien mēs neesam pievilcīgi lielajiem zāļu ražotājiem un grūtāk tās zāles ir dabūt. Bet, ja mēs varam izdomāt legālu veidu, kā kopā ar citām valstīm izveidot lielāku tirgu – varbūt 100 miljoni iedzīvotāju –, tad tas būtu daudz vieglāk,” skaidroja Uršuļskis.
Vai tādā gadījumā ir plānots arī finansiāli atbalstīt Latvijas abus zāļu ražotājus, Uršuļskis norādīja, ka tiek gaidīti Eiropas līmeņa instrumenti, kā varētu atbalstīt ražotājus, bet pati valsts nav spējīga ieguldīt un nodrošināt atbalstu.
Kad šie ierosinājumi varētu stāties spēkā, pašlaik nav zināms. Iespējams, nākamgad būtu gatavs piedāvājums Eiropas Savienības līmenī, kā noritētu zāļu ražošana un kā tiktu paplašinātas zāļu piegādes ķēdes krīzes situācijā.
