Gadu noslēgs ar plusa zīmi
Aniņš pagājušā gada jūnijā sāka pildīt reģionālās slimnīcas vadītāja pienākumus un tagad jau var apgalvot, ka gads nebūs jānoslēdz ar pusmiljonu eiro lieliem zaudējumiem, kā tas bijis pērn, bet gan ar plusa zīmi.
“Jāsaka godīgi, nebija spoži ar finansēm, bet esam pamanījušies gada laikā dažas lietas pārkārtot. Esam sapratuši, kas ir mūsu vājās vietas tieši ieņēmumu daļā. Ar katru mēnesi redzam, ka tiekam ārā no tās bedres, kur bijām pirms gada,” teica Aniņš.
Bijis jau grūti apmaksāt rēķinus, un sadarbībā ar Valsts veselības dienestu jaunajam valdes priekšsēdētājam bija uzdevums šo sarežģīto situāciju mainīt. Viens no risinājumiem – papildu darbinieki.
“Vairāk nekā 20 cilvēku piesaistījām. Nevienam nav noslēpums, ka par visām virsstundām ir jāmaksā dubultā. Daļēji šis jautājums ir atrisināts, bet joprojām ir, ko darīt, bet [vairs nav] tāda situācija, kāda bija pagājušā gada maijā, kad ieraudzījām virsstundu apjomu par otro ceturksni – tas bija rekorda apjoms, kas bija sasniegts Kuldīgas slimnīcā. Vasarā pat bija situācija, ka diennakts pozīcijā, kur ir jābūt trīs vai četriem cilvēkiem, palika viens,” pastāstīja Aniņš.
Mēneša laikā ir izdevies piesaistīt trīs anestezeologus, ir papildinājums nefroloģijas nodaļā. Jaunu speciālistu meklējumi turpinās.
Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aniņš vairākkārt uzsvēra, ka darāmā netrūkst, taču šobrīd skaitļu valodā rādītāji ir ar plus zīmi.
“Desmit mēnešu griezumā budžetā bija plānoti ieņēmumi 9,5 miljonu eiro apmērā, bet noslēgsim ar 9,7 miljoniem.
Ja iepriekš bijuši plānoti zaudējumi, tad tagad būs vairāk nekā 100 tūkstoš eiro peļņa. Kuldīgas slimnīcai tas ir jēdzīgs rezultāts, jo pagājušo gadu noslēdzām ar pusmiljonu lieliem zaudējumiem. Tas ir milzīgs solis uz priekšu,” secināja Aniņš.
Galvenais ārsts: Visi turpina “maukt” un tad bļauj
Lai gan situācija ir ievērojami uzlabojusies, esot ļoti daudz darāmā tieši ar kvotu piesaisti, kas ir viens no sāpīgākajiem tematiem Kuldīgas slimnīcā.
“Gada sākumā iepazināmies gan ar ambulatoro kvotu situāciju visā valstī, gan ar slimnīcām, gan citiem medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem, konstatējām, ka, salīdzinot ar visām trešā līmeņa slimnīcām, mums ambulatorās pieņemšanas un dienas stacionāru kvotu ir trīs reizes mazāk nekā citām mūsu līmeņa slimnīcām,” sacīja Aniņš.
Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts Edgars Siliņš uzsvēra – arī esošās dienas stacionāru kvotas sarežģī darba plānošanu.
“Visi turpina darīt kā līdz šim – “maukt”, atvainojos par izteicienu, ar cerību, ka kāds samaksās, bet, kad nesamaksā, tad skaļi bļauj. Kaut ko jau, protams, saprāta robežās samaksā. Mums nav īsti par ko sūdzēties, bet citi, kas nedabū, turpina “maukt” un tad bļauj,” paskaidroja Siliņš.
Būs vairāki uzlabojumi
Kādu laiku gulēts uz veciem lauriem – savulaik Kuldīgas slimnīca bija pilnīgi jauna un moderna ārstniecības iestāde, atzina slimnīcas galvenais ārsts. Tagad aktīvi jāiegulda attīstībā, un viens no mērķiem ir, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, veidot pašiem savu radioloģijas nodaļu, bet magnētisko rezonansi saglabāt ārpakalpojumā. Arī tas slimnīcai ļaušot ietaupīt finanšu resursus.
Galvenais ārsts uzsvēra, ka šobrīd ir svarīgi ieguldīt ne tikai iekārtās, bet arī uzlabot darba vidi personālam:
“Kad slimnīcu iekārtoja, iekārtas sapirka vienā piegājienā. Problēma ir tā, ka vienā laikā [tās] arī lūst. Pēdējos gados, ņemot vērā finanšu situāciju, nevarēja ieguldīt aprīkojuma atjaunošanā, pat parastākajos instrumentos. Tas jau bija sakrājies un jūtams.
Šogad, kad ir jau labāk, varam atļauties un beidzot cilvēkiem nopirkt to, kas nepieciešamas medicīnai – parastākās lietas, kā arī iekārtot cilvēkiem labākas darbavietas, nopirkt krēslus. Tas ir svarīgi.”
Runājot par jaunumiem, Traumatoloģijas nodaļā šobrīd veic mazinvazīvās operācijas tieši pēdām un rokām, kam ir iegādāta jauna iekārta.
“Pirksts nepareizi stāv vai izaugumi pēdām – ja kādreiz vajadzēja lielu griezienu, kas slikti dzija, īpaši cilvēkiem ar diabētu, tagad esam iegādājušies jaunu iekārtu, kas to ļauj veikt ar krietni mazāku griezienu,” pastāstīja Siliņš.
Pateicoties papildu finansējumam, pārbūvēs un uzlabos Uzņemšanas nodaļu.
Kuldīgas slimnīca šogad sakārtojusi ventilācijas sistēmu un uzmanību pievērš apkures jautājumu risināšanai, kā arī citiem saimnieciskiem darbiem. Kuldīgas slimnīca plāno piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu un veidot saules enerģijas parku, kas ļautu ietaupīt līdzekļus. Kopējais patēriņš nākamgad pārsniegšot vienu miljonu kilovatstundu.
