ĪSUMĀ:
Cenu kāpums un iegādes limiti
Darbdienas vakarā lielveikalā “Depo” Liepājā piedāvājumā izliktas jauktu skujkoku briketes. Pircēju interesi Latvijas Radio nenovēroja, lai gan brikešu tur nav bijis kopš vasaras.
Tagad ir, taču ar piebildi, ka viens pircējs dienā drīkst iegādāties ne vairāk par 20 iepakojumiem.
Lielveikala atbildes uz jautājumu, kāpēc briketes pieejamas tikai tagad, Latvijas Radio līdz raidījuma izskanēšanai ēterā tā arī nesaņēma. Tomēr viens no minējumiem – “Depo” kā lielapjoma tirgotājs vēlējies dabūt zemāku iepirkuma un līdz ar to kurināmā plaukta cenu, tāpēc kaulēšanās sanākusi līdz pat vēlam rudenim. Arī pašreizējā cena – 3 eiro un 15 centi – par brikešu paku “Depo” ir viena no zemākajām tirgū.
Kurināmais materiāls Foto: Edgars Kupčs / Latvijas RadioKurināmais materiāls Foto: Edgars Kupčs / Latvijas RadioKurināmais materiāls Foto: Edgars Kupčs / Latvijas Radio
Netālajā lielveikalā “Kurši” briketes nopērkamas visu laiku, bet cena augstāka – 3 eiro un 69 centi par 10 kilogramu iepakojumu. Limitu nav.
Tirgotājs norādīja, ka cenu kāpums sezonas sākumā no ražotāju puses mērāms robežās no 15 līdz 30 procentiem.
“Ja salīdzinām ar vasaras mēnešiem, šobrīd tirgū ir vērojams īslaicīgs pieprasījuma kritums. Mēs prognozējam, ka pieprasījuma līkne strauji kāps, sākoties aukstajiem ziemas mēnešiem. Šis pēkšņais pieprasījuma lēciens savukārt var radīt spiedienu uz tirgu un veicināt ražotāju cenu kāpumu.”
Tātad cietā kurināmā tirgū atgriežas zināma stabilitāte. Vērojot cenas, mazākajos veikalos briketes un granulas dažviet maksā pat divas reizes dārgāk nekā lielajos saimniecības preču veikalos.
Intervijā komentēt kurināmā tirgu negribēja ne tikai vairāki tirgotāji, piemēram, “K-Senukai”, bet arī lieli un mazi granulu un brikešu ražotāji.
Kurināmais materiāls Foto: Edgars Kupčs / Latvijas RadioKurināmais materiāls Foto: Edgars Kupčs / Latvijas RadioKurināmais materiāls Foto: Edgars Kupčs / Latvijas Radio
Uzņēmums: Ražošana nebija apstājusies, kurjeri nespēja tikt galā ar lielo pieprasījumu
Mārtiņš Druvaskalns ir uzņēmuma “Palleteries” ražošanas direktors. 100 darbinieku Kuldīgas ražotnē gatavo palešu un citu iepakojuma materiālu, kā arī skaidu granulas.
Uzņēmums augusta sākumā bija viens no trim granulu ražotājiem, kas īpašā memorandā apņēmās prioritāri ar produkciju nodrošināt vietējo tirgu. Toreiz pirmā problēma vairs nebija granulu cenas, bet gan fakts, ka tās vispār nevarēja nopirkt.
Foto: Edgars Kupčs / Latvijas Radio Uzņēmuma “Palleteries” ražošanas direktors Mārtiņš Druvaskalns.
Druvaskalns apgalvoja, ka faktiski visu saražoto realizē vietējā tirgū, tāpēc nav vietā kritika, ka uzņēmēji pirmkārt domājuši par eksportu.
Uzņēmējs stāstīja, ka preces pieticis, bet kurjeri nespēja tikt galā ar lielo pieprasījumu. Tas paildzinājis gaidīšanas laiku.
“Bet mums ražotne nevienā brīdī nav apstājusies. Šobrīd ir tā, ka rindas jau ir palikušas tik minimālas, ka, ja jūs šodien interneta veikalā nopirktu granulas, jūs arī šodien pat varētu braukt viņām pakaļ.”
Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, cenas gan pieaugušas:
“Pagājušo sezonu bija robežās līdz 250 eiro par tonnu. Šobrīd mūsu cena ir 310 eiro, plus 12 % nodoklis vēl jāskaita klāt. Man liekas, ka klienti ir drusku nomierinājušies.”
Tātad paredzams, ka līdz pamatīgāka aukstuma sākumam veikalos atgriezīsies granulas un briketes, turklāt vērojama arī cenu krišana.
Foto: Edgars Kupčs / Latvijas Radio Kokmateriāli
Drīz iedzīvotāji saņems pirmos šīs sezonas apkures rēķinus
Tikmēr nupat tikai kāpumu piedzīvo centralizētās apkures tarifi.
Pensionētā skolotāja Rudīte ieradusies Liepājas senioru centrā Klaipēdas ielā, kur atbalsta grupā tiekas cilvēki, kuri zaudējuši tuvinieku.
“Es vadu folkloras kopu “Saknes”, bijuši vēl daži kolektīvi. Un tad sanāca tā… Nu, ir cilvēkiem, sevišķi vecumā, tādi momenti, kas ir grūti. Vienam pašam grūti sēdēt un tā… Man vīrs nomira pavasarī, un tas jau tādas zināmas pārmaiņas dzīvē ienes. Visu mūžu, 56 gadus, kopā bijām nodzīvojuši, bērni izauguši un aizgājuši savās dzīvēs. Tad paliec viens, un tā dzīve ir citāda. Ne jau man vienai, bet daudziem.”
Liepājas sociālais dienests pirms dienas pilsētas pensionārus aicināja uz tikšanos, kurā stāstīja par iespējām saņemt atbalstu apkures sezonā. Rudīte gan piebilda, ka domes pabalsti viņai nav aktuāli – viņa dzīvo privātmājā, kur siltumapgādei ierīkojuši ar elektrību darbināmu iekārtu. Arī ar pensiju Rudīte ir apmierināta.
Foto: Edgars Kupčs / Latvijas Radio Pensionētā skolotāja Rudīte
Liepājā pabalstu apkures rēķinu nosegšanai visbiežāk prasa pensionāri
Liepājas Senioru centru koordinatore Diāna Mejere vērtēja, ka mūsu pensionāri ne tuvu nav tik turīgi kā citviet Eiropā, taču senioru vairumu no citām sabiedrības grupām atšķir tas, kas viņi iemācās iztikt ar zemajām pensijām.
“Es novēroju, ka visi seniori ir iemācījušies salikt prioritātes un dzīvot tā, kā viņu rocība atļauj, un tas dažreiz nemazina to viņu dzīvesprieku, vitalitāti, aktivitāti. Jā, kā jebkurās vecuma grupās ir dažāda tā materiālā nodrošinātība, arī darbaspējīgā vecumā mums ir cilvēki, kas strādā par minimālo algu, ir cilvēki, kas sevi vairāk nodrošina. Kamēr ir veselība, viss ir kārtībā, grūtāk ir tad, kad jāsāk lielās operācijas vai jāpērk ikdienas medikamenti, kas ir dārgi.”
Mejere pastāstīja, ka pašvaldība piedāvā atbalstu apkures rēķinu apmaksai noteiktām iedzīvotāju grupām.
Liepājas domes statistika par pabalstu prasītājiem rāda, ka aktīvākie šajā ziņā ir tieši pensionāri.
“Lielākā daļa [pabalsta saņēmēju] ir pensijas vecuma un tie, kuriem noteikta invaliditāte. Mazāk ir mājsaimniecību, kurās ir bērni, un mammas, kuras vienas audzina bērnus,” pastāstīja Liepājas pašvaldības Sociālās palīdzības daļas vadītāja Inga Šukste.
Dome mājokļa pabalstiem visam gadam atvēlējusi gandrīz pusotru miljonu eiro.
Tajā skaitā cietā kurināmā iegādei ieplānoti 177 000 eiro. No šīs summas līdz šim izlietots ap 70 %, stāstīja Šukste.
Liepāja sagaida, ka lielāks pieprasījums pēc pabalstiem sekos drīz pēc pirmo apkures rēķinu saņemšanas. Intereses kāpums novērots arī pirms mēneša, kad parādījās ziņas par vieglākām prasībām pretendēšanai uz mājokļa pabalstiem.
“Mums oktobra sākumā bija dienas, kad pat astoņas iepriekš pabalstus nesaņēmušas mājsaimniecības pierakstījās konsultācijām. Bet ļoti daudzas no tām tomēr nekvalificējas pabalsta saņemšanai, jo ir papildu īpašumi, ir uzkrājumi. Viņi, izdzirdot šo informāciju, domāja, ka tas netiks nekas ņemts vērā,” stāstīja Liepājas pašvaldības pārstāve.
Dienvidkurzemes novadā prognozē – pabalstiem vajadzēs papildu naudu
Līdzīgi novērojumi arī Dienvidkurzemes novadā.
Dienvidkurzemes novada Sociālā dienesta vadītāja Elīna Pirtniece-Niķele pastāstīja, ka nav novērots mājokļa pabalsta pieprasījumu pieaugums.
“Mēs nevaram teikt, ka tā ir kaut kāda ļoti akūta problēma vai arī tas skaitlis ir īpaši palielinājies, jo mēs neredzam, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtu palielinājusies statistika.”
Arī šeit lielākoties pabalstus saņem pensijas vecuma cilvēki ar maznodrošinātas personas statusu.
“Mums vidēji mēnesī mājokļa pabalstu saņem 570 mājsaimniecības.
Sagaidām, ka ar 1. novembri cilvēki sāks nākt vairāk uz sociālo dienestu un lūgs pārskatīt vai piešķirt šo mājokļa pabalstu,” norādīja Pirtniece-Niķele.
Dienvidkurzemē mājokļa pabalstiem šogad ieplānoti 714 000 eiro, bet līdz šim izlietoti jau 83 %. Pašvaldības pārstāve prognozēja, ka decembrī finansējums varētu aptrūkties un pašvaldībai varētu nākties meklēt papildu līdzekļus, lai pabalsts pietiktu visiem.
