2023. gadā Latvijā bija 57 400 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,97 miljonus ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ).
Saimniecību skaits sarūk, bet tās ir lielākas
No 2010. līdz 2023. gadam saimniecību skaits ir samazinājies par 26 000 jeb 31,1%. Kopš pēdējās lauksaimniecības skaitīšanas 2020. gadā to skaits ir samazinājies par 11 600 jeb 16,8%. Savukārt apsaimniekotās LIZ platība no 2010. līdz 2020. gadam palielinājusies par 173 200 ha jeb 9,6%, pēdējo trīs gadu laikā – par 0,4 tūkstošiem ha.
Lauku saimniecības ir kļuvušas lielākas: vienā saimniecībā vidēji apsaimniekoja 34,3 ha lauksaimniecības zemes, kas ir par 5,8 ha jeb 20,4% vairāk nekā 2020. gadā.
Galvenie darbības virzieni – laukkopība un piena lopkopība
Laukkopība ir dominējošais lauku saimniecību specializācijas veids Latvijā, tomēr tās īpatsvars ir samazinājies no 61,1% 2020. gadā līdz 54,5% 2023. gadā.
Otrs nozīmīgākais specializācijas virziens Latvijā ir piena lopkopība. 2023. gadā tajā specializējās 10,6% lauku saimniecību, un to īpatsvars nav būtiski mainījies (2020. gadā 10,8%).
2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu pieaudzis to saimniecību īpatsvars, kuras specializējušās jauktajā augkopībā (8,9% saimniecību), ganāmo lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā, izņemot piena lopkopību (8,8% saimniecību), ilggadīgo kultūraugu audzēšanā (5,9% saimniecību) un dārzeņkopībā (2,1%).
7,5% saimniecību specializējušās jauktajā augkopībā un lopkopībā, un tādu saimniecību īpatsvars ir samazinājies (2020. gadā 10,7%).
Vismazāk lauku saimniecību nodarbojas ar cūkkopību un putnkopību (1%) un jaukto lopkopību (0,7%).
Lauksaimniecībā teju 180 000 nodarbināto
2023. gadā lauksaimniecībā strādāja 177 200 cilvēku, no kuriem 145 900 jeb 82,3% bija pastāvīgi nodarbināti.
Pēdējo trīs gadu laikā, samazinoties lauku saimniecību skaitam, samazinājies arī nodarbināto skaits lauksaimniecībā. Kopējais nodarbināto skaits sarucis par 8500 jeb 4,6%, un pastāvīgi nodarbināto skaits – par 9400 jeb 6,1%.
2023. gadā lielākā daļa – 89,3% – no pastāvīgi nodarbinātajiem lauksaimniecībā strādāja nepilnu darba dienu, t.i., ne vairāk kā 1839 h gadā.
Pilnu darba dienu jeb 1840 h gadā lauksaimniecībā strādāja 15 600 jeb 10,7% nodarbināto, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2020. gadā. Pilna laika nodarbināto skaits pēdējo trīs gadu laikā samazinājies par 1500 jeb 9%.
Bioloģisko saimniecību mazāk, bet lielākas
2023. gada lauku saimniecību apsekojumā tika apkopota informācija par nozīmīgiem agrovides rādītājiem, piemēram, informācija par bioloģisko lauksaimniecību un augsnes auglības saglabāšanas metodēm. Iegūtie dati nodrošinās papildu informāciju lēmumu pieņēmējiem Latvijas un Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta pasākumu izvērtēšanai un ieviešanai, lai nodrošinātu vides un klimata jautājumu analīzi.
2023. gadā Latvijā bija 3700 bioloģisko lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 297 400 ha jeb 15,1% kopējās LIZ platības.
261 100 ha jeb 87,8% platības bija pilnībā bioloģiski sertificētas un 36 400 ha jeb 12,2% bija pārejas periodā. Salīdzinot ar 2020. gadu, bioloģisko lauku saimniecību skaits samazinājās par 8,5%, bet apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības palielinājās par 4,2%.
2023. gadā tika apstrādāti 1,13 miljoni ha aramzemes platības, pielietojot dažādas augsnes apstrādes metodes.
Katrai augsnes apstrādes metodei ir savas priekšrocības un trūkumi, izvēles nosacījumi, kā arī atšķirīgas un specifiskas tehnikas vienības un tehnoloģijas. Mazajās lauku saimniecībās visa aramzemes platība tika apstrādāta ar tradicionālo jeb konvencionālo metodi – aršanu, kas ietver augsnes apvēršanu.
Vidējās lauku saimniecībās arī galvenokārt izmantoja tradicionālo augsnes apstrādes metodi, bet 14 500 ha jeb 8,5% no apstrādātas aramzemes pielietoja konservējošo augsnes apstrādi – samazināta augsnes apstrāde apvienota ar vismaz 30% augu atlieku atstāšanu uz augsnes virsmas.
Lielajās lauku saimniecībās vienlīdz nozīmīga bija gan tradicionālā augsnes apstrāde, gan tiešā sēja. Tiešās sējas metodi (sēklas tiek iesētas rugainē, neveicot augsnes apvēršanu) pielietoja 358 800 ha jeb 39,5% aramzemes apstrādei.
KONTEKSTS:
Lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojumi notiek reizi trīs gados. Šos apsekojumus pēc vienotas metodoloģijas veic visās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, iegūstot datus lauksaimniecības, vides un klimata politikas īstenošanai. Apsekojuma rezultāti sniedz aktuālu informāciju par lauku saimniecību struktūru reģionu un novadu līmenī.
