Viņa skaidroja, ka lielākā daļa ir tādi gadījumi, kas konstatēti uz robežas un saistīti ar preču pārvešanu. “Apmēram 80% no visām muitas procedūrām, kas tiek veiktas uz Latvijas robežas, ir tādi gadījumi, kas sākti citur Eiropā. Lai gan skaitliski izklausās daudz, jāatzīst, ka liela daļa no tiem ir uzņēmumi, kas reģistrēti citās Eiropas valstīs,” sacīja Tilhena.
FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs intervijā Latvijas Televīzijas “Rīta panorāmā” papildināja, ka ļoti būtisku sankciju pārkāpumu ir maz. Ar to nodarbojas izmeklēšanas iestādes. FID uzskata, ka smagos sankciju pārkāpumos vajadzētu būt notiesājošam spriedumam ar brīvības atņemšanas sodu.
Iļjenkovs uzsvēra, ka Latvija sankciju ievērošanā strādā labi un palīdz arī citām Eiropas valstīm. Saistībā ar sankcijām Krievijas naftas kompānijām “Rosņeftj” un “Lukoil” Iļjenkovs skaidroja, ka Latviju tas ietekmē maz. “Rosņeftj” Latvijā ir sankciju subjekts kopš 2022. gada, savukārt “Lukoil” biznesa intereses Latvijā bijušas salīdzinoši mazas, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārā rūpniecība, īpašās ekonomiskās zonas. Sankcijas ieviestas arī pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.
