ĪSUMĀ:
Miljardiem eiro vērtajā “Rail Baltica” projektā Baltijas valstis kopuzņēmuma “RB Rail” fondā no valsts budžeta ik gadu iemaksā proporcionālu summu, kas nepieciešama administratīviem tēriņiem. Šogad Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopā jāiemaksā teju 2,8 miljoni eiro, bet fondā ir gandrīz par miljonu eiro mazāk, jo savu daļu nav iemaksājusi Latvija.
Šogad Latvijai vajadzēja iemaksāt vairāk nekā 900 000 eiro, bet līdz šim tas nav izdarīts,
Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” atzina Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Malnača.
Viņa stāstīja, ka ministrija valdībai naudu lūgusi jau vasarā, bet nesekmīgi:
“Sākot jau no vasaras, mums ir gājis diezgan grūti valdībā ar jebkādu lēmumu par “Rail Baltica” projektu. To var saprast, ka šie lēmumi šobrīd nenāk viegli, jo patiesi ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, kā turpināt, kā virzīties uz priekšu.”
Lietuvai un Igaunijai daudz jautājumu
Uzņēmuma “RB Rail” valdes locekle Kitija Gruškevica Latvijas Radio atzina, ka Latvijas nepadarītais mājasdarbs ietekmē ne tikai 210 uzņēmuma darbiniekus, bet visu projektu kopumā:
“Ja šo finansējumu neieskaitīs, un mēs esam dzirdējuši arī publiski izteikumus, ka varētu nebūt finansējuma, nu tad, protams, satraukums valda. Bet es domāju, šajā globālajā projektā visvairāk cieš reputācija. Šajā gadījumā, protams, ļoti daudz jautājumu no Lietuvas un Igaunijas partneru puses, vai tiešām Latvija nesegs šos finansējumu. Mēs sakām, ka nākamotrdien, cerams, būs valdības sēde, un šis lēmums tiks pieņemts. Ja valdība šogad nepieņem lēmumu un nepiešķir finansējumu, tad mēs, kā “RB Rail” valdes locekļi noteikti griezīsimies padomē, un tad jau būs jāpieņem vai nu kāds krīzes menedžments, vai jāsaprot, kā mēs tālāk darām. Tas ietekmē pilnīgi visu projektu un visas trīs Baltijas valstis. Nopietns jautājums.”
Vaicāta, vai situācijas dēļ var nākties atlaist darbiniekus, Gruškevica pauda cerību, ka nē:
“Bet es drīzāk domāju, ka tad ir jautājums jau plašāks – vai vispār mēs kopīgi, trīs Baltijas valstis, īstenojam šo projektu.”
Siliņa gaida risinājumu no satiksmes ministra
Satiksmes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu 2024. un 2025. gadā. Kopējā lūgtā summa ir vairāk nekā 20 miljoni eiro, kas šogad nepieciešami Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas stacijas darbu turpināšanai. Nepilns miljons no tās summas ir iemaksas “RB Rail” fondā.
Malnača piekrita, ka izdevumi, kas attiecas uz “RB Rail”, bija zināmi un nebija pēkšņi, tomēr nauda tiek prasīta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo “vēsturiski tas tā ir izveidojies un iegājies līdz pat šim gadam”.
Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Radio norādīja, ka gaida risinājumu no satiksmes ministra Kaspara Briškena (“Progresīvie”):
“Satiksmes ministrijai bija pienākums šos nepieciešamos finanšu līdzekļus jau ieplānot vai atrast sava budžeta ietvaros 2024. gada budžetā.
Attiecīgie izdevumi nevar tik uzskatīti par kaut ko neparedzamu.
Sagaidu no satiksmes ministra kopējo “Rail Baltica” pārvaldības reformu, kā arī piedāvājumu šī jautājuma risinājumam.”
Nākamgad fondā vajadzēs iemaksāt vēl lielāku summu
“Rail Baltica” Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvis, opozīcijas deputāts Kristaps Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”) norādīja, ka bez valsts budžeta iemaksām projektu turpināt nevar:
“Nākamajā [finanšu] uzsaukumā, kurš būs 2028., 2029. gadā, mums jau būs jāpierāda progress, lai mēs varētu pretendēt. Tur jau nav apsolīta nauda. Mums būs jācīnās arī ar citiem projektiem Eiropā. Un, lai to progresu mēs varētu pierādīt, kaut kur mums būs tā nauda jādabū. Viņa būs jāaizņemas, jo budžeta iespēju, kā jau mēs zinām, mums nekādu nav.
Ja mēs neparādīsim progresu, mēs nedabūsim tos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) nākamos uzsaukumus, bet progresu mēs nevaram parādīt bez valsts naudas.
Un tad uzreiz rodas jautājums: vai nu tā ir aizņemšanās, vai nu tā ir kaut kāda pārdale no citām sfērām. Kur mēs varam pārdalīt? Nu nekur mēs nevaram pārdalīt.”
Nākamajā gadā Latvijai no valsts budžeta “RB Rail” fondā vajadzēs iemaksāt jau vairāk nekā divreiz lielāku summu, nekā šogad – gandrīz 2,5 miljonus eiro, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais ziņojums.
KONTEKSTS:
Valdība otrdien, 26. novembrī, konceptuāli vienojās par prioritāri būvējamu dzelzceļa trasi no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, apejot galvaspilsētu Rīgu, un būvdarbu pabeigšanu starptautiskajās stacijās. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) gan neatkāpjas no nodoma “Rail Baltica” trasē integrēt Rīgu.
Jāatgādina, ka vēl jūnijā valdība vienojās par pretējo – iekļaut Rīgu “Rail Baltica” trasē jau pirmajā kārtā. No Rīgas politiskās vadības izskanējis, ka “Rail Baltica” bez Rīgas iekļaušanas “uzdāvinātu naudu igauņiem”.
Realitātē no grandiozā “Rail Baltica” projekta Latvijā patlaban būvdarbi sākti vien Rīgā – Centrālajā un lidostas stacijā, kā arī pie tilta pār Daugavu. Pamattrases būvdarbus cer uzsākt līdz šā gada beigām, kad plāno sākt darbus pie aptuveni 40 kilometrus gara posma izbūves no Lietuvas robežas līdz Misai.
