Latvijas Banka jau šā gada oktobrī koriģēja šā gada IKP izaugsmes prognozi, lēšot, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 0,6% pretstatā 1,8% jūnijā publicētajai prognozei.
Procentu likmju samazinājums
Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka gan inflācija, gan tautsaimniecības izaugsme eirozonā būs nedaudz zemāki nekā prognozēts iepriekš. Inflācija eirozonā šogad būs 2,4% un 2025. gadā tuvosies ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim.
Inflācijas samazināšanās process eirozonā virzās atbilstoši gaidītajam, kas ļauj ECB Padomei turpināt samazināt galvenās eiro procentu likmes. ECB Padome 12. decembrī samazināja galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme tika samazināta līdz 3,00%, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme – līdz 3,15% un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme – līdz 3,40%.
Arī turpmākie lēmumi par eiro procentu likmēm tiks pieņemti, novērtējot inflācijas attīstību, tai skaitā, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.
Norises Latvijas tautsaimniecībā. Inflācija
Iekšzemes cenu kāpumu uztur atalgojuma palielināšana, bet inflācija kopumā saglabājas zema.
Inflācijas dati atbilst Latvijas Bankas oktobrī prognozētajam, un prognoze 2024. gadam saglabājas 1,3% līmenī.
Turpmākajos divos gados inflācija tiek prognozēta zem 2% (2025. gadā 1,4% un 2026. gadā 1,5%), bet 2027. gadā tā varētu sasniegt 2,1%. Vidējā termiņā tiek gaidītas nedaudz augstākas globālās energoresursu un pārtikas cenas. Inflāciju paaugstinošo faktoru vidū ir arī valdības lēmumi par akcīzes nodokļu palielināšanu, pakāpeniski ieviešot nacionālo ETS2 shēmu degvielai un gāzei. Tomēr cenu kāpumu mazinās gaidāmais piezemētākais darba algu kāpums.
Darba tirgus
Darba tirgus saglabājas noturīgs, bet algu kāpums gaidāms lēnāks.
Piezemētākas tautsaimniecības izaugsmes ietekmē algu kāpums tiek prognozēts nedaudz lēnāks. 2025. gadā to ietekmēs arī publiskā sektora algu fonda pieauguma ierobežojums.
Tomēr iedzīvotāju pirktspēja stiprināsies, algām augot straujāk nekā inflācijai.
Darba tirgus saglabāsies noturīgs. Bezdarbs būs zems visā prognožu periodā, samazinoties līdz 6,3% 2027. gadā. To ietekmēs nodarbinātības gaidu uzlabošanās, pakāpeniska ārējās vides atveseļošanās un turpmāka tautsaimniecības atjaunošanās.
Valdībā ir pieņemts lēmums par minimālās algas noteikšanas kārtību. Tā paredz, ka minimālā alga tiks noteikta 46% apmērā no vidējās mēneša bruto darba samaksas par pēdējiem 12 mēnešiem. Tomēr, ņemot vērā, ka minimālās algas apmērs vidējam termiņam jau ir noteikts un iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, un šobrīd netiek mainīts,
jaunā metodoloģija nav ietekmējusi Latvijas Bankas sagatavoto algu prognozi.
Iekšzemes kopprodukts
Vājās aktivitātes periodu Latvijas tautsaimniecībā 2025. gadā nomainīs spēcīgāka izaugsme.
IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu, 0,1% IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.
Lai gan patērētāju noskaņojums un rocība uzlabojas, privātais patēriņš joprojām ir vājš un mājsaimniecības pagaidām izvēlas atjaunot inflācijas noplicinātos uzkrājumus.
Stabils tautsaimniecības balsts joprojām ir valdības patēriņš, tomēr tas nevar ilgstoši uzturēt izaugsmi.
Ilgstoša Eiropas Savienības (ES) finansēto projektu īstenošanas kavēšanās mazina jau tā vājās kopējās investīcijas.
Turpmākajos gados situācija varētu uzlaboties, stiprinoties iekšzemes pieprasījumam, kam talkā nāks arī straujāka eksporta izaugsme. Tādējādi 2025. gadā gaidāms IKP pieaugums par 2,1%, 2026. gadā – par 3,0% un 2027. gadā – par 3,3%.
Uz tautsaimniecības atveseļošanos norāda arī Ekonomiskā klimata indikators, kas atspoguļo uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pārmaiņas. Biznesa cikla ietvaros augšupejošajā fāzē pašlaik ir rūpniecības un pakalpojumu nozares, kā arī patērētāju noskaņojums.
Aizvien atliekot, bet ne pagarinot Atjaunošanas un noturības fonda finansēto projektu ieviešanu, līdz 2026. gada vidum gaidāms straujš investīciju kāpums. Ieguldījumi attīstībā sekmēs arī pārmaiņas apstrādes rūpniecībā, nākotnē papildinot eksporta portfeli ar augstākas pievienotās vērtības produktiem.
Īstermiņā gaidāma vāja eksporta izaugsme sarukušā ārējā pieprasījuma ietekmē. To papildina bažas par Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
Tomēr vidējā termiņā ir gaidāma pieprasījuma atjaunošanās, ko stimulēs mazāk stingra monetārā politika un joprojām ekspansīva fiskālā politika. Savukārt izaicinājumi Vācijas ekonomikā, ASV vēlēšanu rezultāti un iespējamā protekcionisma politika, kā arī augošā nestabilitāte ES kaimiņu reģionos ir palielinājuši globālo nenoteiktību.
Tekošā konta deficīts vidējā termiņā pieaugs, 2027. gadā sasniedzot 5% no IKP. To ietekmē gan eksporta konkurētspējas vājināšanās, gan lielāks importa apjoms, tajā skaitā būvniecības pakalpojumu un preču imports “Rail Baltica” projekta vajadzībām, kā arī militārās piegādes.
Prognozēs nav iekļauti pieņēmumi par starptautiskās tirdzniecības tarifu pārmaiņām un to iespējamo ietekmi.
Fiskālā politika joprojām būs atbalstoša, patēriņu un investīcijas veicinoša.
Patēriņu sekmēs nodokļu reforma un valdības jaunie lēmumi par papildu izdevumiem, galvenokārt algu palielināšanai iekšlietu sektorā strādājošajiem un skolotājiem.
Publisko investīciju plūsmā, tuvojoties prognožu perioda beigām, aizvien pieaugs “Rail Baltica” nozīme, ņemot vērā valdības lēmumu par prioritāti izvirzīt pamattrases būvniecību, kas prasīs apjomīgus līdzekļus.
Budžeta deficīta prognoze nebūtiski mainīta kopš oktobra prognozes, tuvākajos gados joprojām pārsniedzot 3 % no IKP, un situācija, paredzams, uzlabosies vien perioda beigās (attiecīgi 2025. gadā budžeta deficīts varētu būt –3,4%, 2026. gadā –3,0% un 2027. gadā –2,6% no IKP). Parāda prognoze nedaudz palielināta kopš oktobra – galvenokārt vājas ekonomiskās izaugsmes ietekmē. Tuvojoties prognožu perioda beigām, valsts parāds pārsniegs 50% no IKP, un parāda ilgtspēja vērtējama ar mērenu risku.
