Viņš uzsvēra, ka Latvijā pārtikas cenu kāpums ir bijis straujāks, nekā tas būtu nolasāms no tā, kas notiek pasaulē.
Kazāks norādīja, ka šādas problēmas nevar atrisināt ar monetārās politikas instrumentiem. “Mūsu risinājums būtu augstākas procentu likmes, bet – lai atrisinātu konkurences problēmas vienā sektorā, ceļot procentu likmes, mēs izraisītu jaunas problēmas citos sektoros,” skaidroja Kazāks.
Latvijas Bankas prezidenta ieskatā pareizais risinājums būtu caurspīdīgāka cenu politika, kā arī spēcīgāka konkurence gan tirgotāju, gan ražotāju pusē.
Kazāks sacīja, ka “pamazām solīši pareizajā virzienā ir, ir jābūt nedaudz pacietīgākiem, bet ar pacietību vien nekas neatrisināsies – jāuztur arī spiediens, jo pats par sevi neviens cenas samazināt negribēs”.
Vienlaikus Kazāks pauda cerību, ka tuvākajā laikā konkurenci spēcinās cenu salīdzināšanas rīks, ar kura palīdzību patērētājs redzēs, kur un cik maksā produkti.
Tāpat augsto inflāciju ietekmē joprojām diezgan straujš algu kāpums. Tas nozīmē, ka patēriņa cenas aug, jo aug arī pakalpojumu cenas, kurās liels īpatsvars ir algām, skaidroja Kazāks.
Viņš uzsvēra, ka būtiska loma ir sabiedriskajam sektoram, kurā nodarbinātība ir proporcionāli augusi.
Vienlaikus Kazāks sacīja, ka arī budžeta deficīts inflāciju nemazina.
KONTEKSTS:
Latvijā vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2024. gada oktobri, pieaudzis par 4,3%, inflācijai sasniedzot pēdējos divos gados augstāko līmeni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt pieaugot kafijas, mājputnu gaļas, olu, šokolādes, konditorejas izstrādājumu, žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas, sviesta un piena cenām.
Ekonomikas ministrija maijā paziņoja, ka ir atteikusies no ieceres palielināt sodus tirgotājiem un noteikt uzcenojuma griestus, tā vietā maija beigās valsts, pārtikas ražotāji un tirgotāji parakstīja savstarpēju vienošanos – ka “pamata preču” grozā tiks samazinātas cenas.
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka nav pamata domāt, ka Latvijas veikalu plauktos pārtikas cenas samazinās.
