Neskatoties uz jau īstenotajiem pasākumiem izmaksu samazināšanai, kas 2022. gada sākumā nodrošināja LDz peļņu, Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā un tā rezultātā pieņemtās starptautiskās sankcijas, kā arī inflācija un darba spēka izmaksu kāpums ir negatīvi ietekmējis LDz darbības rezultātus. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam valsts pienākums ir piešķirt finansējumu gadījumos, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kas saistīts ar neiegūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem un infrastruktūras nodrošināšanas izmaksu segšanu.
LDz zaudējumi 2022. gadā sasniedza 24 358 998 eiro, no kuriem desmit miljonus eiro 2023. gadā valsts sedza no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt 2023. gadā LDz zaudējumi pieauga līdz 32 439 157 eiro, un tos nebija iespējams segt no citiem saimnieciskās darbības veidiem. Attiecīgi par 2022. un 2023. gadu kopējā nesegtā zaudējumu jeb finanšu līdzsvara summa veido 46 798 155 eiro.
Dzelzceļš kā pārvietošanās līdzeklis kļūst arvien populārāks, un līdz Covid-19 pandēmijai ik gadu pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti gandrīz 20 miljoni pasažieru. Pēc 2020. un 2021. gadā piedzīvotā pasažieru skaita sarukuma pērn pasažieru pārvadājumos, tāpat kā 2022. gadā, bija vērojamas pozitīvas tendences – pasažieru skaits pakāpeniski atgriezās un sāka pietuvoties pirmspandēmijas līmenim. 2023. gadā pa dzelzceļu kopumā pārvadāti 17,134 miljoni pasažieru, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2022. gadā.
Ņemot vērā LDz funkciju – nodrošināt pasažieriem pieejamu dzelzceļa infrastruktūru – papildus sarežģītai finansiālai situācijai uzņēmumam ir pienākums veikt būtiskas investīcijas pasažieru infrastruktūras uzlabošanā – gan peronu pielāgošanai jaunajiem AS “Pasažieru vilciens” vilcieniem, gan pasažieru vilcienu kustības ātruma palielināšanai, kā arī citiem pasažieru infrastruktūras sakārtošanas un modernizācijas darbiem.
Mobilitātes veicināšanai LDz aktīvi sadarbojas ar pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas pasažieru dzelzceļa stacijas vai pieturas punkti. Lai iedzīvotājiem būtu ērti nokļūt stacijā un pēc iespējas ērtāk izmantot vilcienu satiksmi savās ikdienas gaitās, LDz kopā ar pašvaldībām meklē risinājumus dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūras uzlabojumiem brīvas piekļuves nodrošināšanai mobilitātes punktiem dzelzceļa staciju un pieturvietu tuvumā (rampas, pacēlāji u.c. infrastruktūras elementi), ņemot vērā pārvadātāju vajadzības vilcienu kustībai.
