2024. gada 11 mēnešos īstenoti kopumā 8080 krāpšanas gadījumi, un iedzīvotājiem izkrāpti 14,819 miljoni eiro.
Vienlaikus šogad 11 mēnešos novērsts 15 721 krāpšanas gadījums par kopumā 11,474 miljoniem eiro.
Tostarp 11 mēnešos konstatēts 4471 telefonkrāpšanas gadījums, izkrāpjot 8 591 621 eiro. Tāpat konstatēti 2764 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 783 712 eiro, un 845 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 442 729 eiro.
Tajā pašā laikā šogad 11 mēnešos ir izdevies novērst 4625 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 612 424 eiro, 9927 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 429 826 eiro un 1169 citus krāpšanas gadījumus par 1 431 710 eiro.
Salīdzinājumā ar 2023. gada 11 mēnešiem telefonkrāpšanas gadījumu skaits šogad attiecīgajā periodā pieaudzis par 57,4%, izkrāptajai summai pieaugot par 81,8%. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu skaits 2024. gada 11 mēnešos samazinājies par 18,6%, izkrāptajai summai samazinoties par 7,1%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits sarucis par 8,7%, izkrāptajai summai pieaugot par 4,6%.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka krāpnieki ar dažādām psiholoģiskām metodēm rada viltus pārliecību, ka potenciālajam upurim piederošajā bankas kontā esošie līdzekļi ir apdraudēti. Noziedznieki pieprasa potenciālajam upurim veikt steidzamas darbības, lai it kā apdraudētos naudas līdzekļus pasargātu. Šādos gadījumos klientam ir svarīgi apstāties pārdomām un nerīkoties steigā.
Iedzīvotāji un uzņēmumi nevar paļauties, ka banka visos gadījumos spēs pasargāt naudas līdzekļus no krāpšanas mēģinājumiem, līdz ar to pašiem ir jābūt kritiski domājošiem un jārūpējas par savu datu drošību, lai nekļūtu par finanšu krāpšanas upuriem, uzsver FNA.
Krāpnieki nereti pieprasa nodot maksājumu kartes un PIN kodus it kā kurjeram drošai iznīcināšanai vai uzglabāšanai Latvijas Bankā. FNA skaidro, ka visdrošākais veids, kā iznīcināt karti, ir to izdarīt pašam, kā arī bloķēt to internetbankā vai sazinoties ar banku pa tālruni. Šajā procesā nekad nav nepieciešams kādam izpaust kartes PIN kodu. Tāpat, ja pamanītas aizdomīgas darbības kontā – karti vajag bloķēt nekavējoties, sazinoties ar banku pa tālruni vai izmantojot internetbanku.
Tāpat FNA informē, ka krāpnieki sūta īsziņas, e-pastus par it kā saņemtiem sūtījumiem vai aicinājumu it kā apstiprināt sūtījuma saņemšanas laiku “Latvijas pasta” vai kurjerpakalpojumu sniedzēju vārdā.
Jaunākas tendences rāda, ka krāpnieki šobrīd sūta viltus īsziņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā par it kā piemērotu sodu, īsziņām pievienojot krāpnieciskas saites, ko atverot tiek prasīts autentificēties ar bankas datiem.
Krāpnieki arī zvana it kā no Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas vai kādas iestādes drošības dienesta, lai aicinātu piedalīties, piemēram, krāpšanas gadījuma izmeklēšanā, kas sevī iekļauj lūgumu nodot naudu it kā drošai glabāšanai.
Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tika izkrāpti kopumā 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2022. gadā. Kopumā 2023. gadā īstenoti 7795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45,6% vairāk nekā 2022. gadā.
Vienlaikus 2023. gadā tika novērsti 13 537 krāpšanas gadījumi par kopumā 9,218 miljoniem eiro.
Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir “Swedbank”, seko “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank” filiāle Latvijā.
