Leiškalns norādīja, ka 2025. gada budžetā ir sagatavotas gan ļoti labas, gan ne tik labas lietas.
“Ja skatāmies uz sociālo nevienlīdzību, tad žēl, bet šis budžets, sevišķi likumprojekts par iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), nemazinās, bet palielinās nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem.
Viņš skaidroja, ka Finanšu ministrija nespēj nodalīt divas atšķirīgas lietas – atalgojuma nevienlīdzību no ienākumu nevienlīdzības.
“Par vienādas vērtības darbu pēc kādām pazīmēm, piemēram, dzimuma, vecuma, etniskās piederības, maksāt atšķirīgu algu – tā ir atalgojuma nevienlīdzība. Ienākumu nevienlīdzību nevērtē pēc cilvēka algas, bet pēc ienākumiem uz mājsaimniecības locekli,” skaidroja Leiškalns.
Budžeta likumprojektā paredzēts, ka no nākamā gada visiem algu saņēmējiem būs vienāds ar IIN neapliekamais minimums. Tā rezultātā Finanšu ministrija paredz, ka strādājošie “uz rokas” saņems vairāk.
Kā norādīja Leiškalns, neto algas pieaugums būs aptuveni 30 eiro, un šos 30 eiro iegūs gan tie, kuru mājsaimniecībās bērnu nav, gan tie, kuriem ir, tomēr valdība nav pieņēmusi lēmumu paaugstināt nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošu personu, kuram pēc normas vajadzētu būt aptuveni 80% no neapliekamā minimuma. Viņš šo lēmumu sauca par populistisku.
“2019. gadā neapliekamais minimums bija 230 eiro, un atvieglojums par apgādībā esošu personu – 230 eiro, tātad vienādi. 2020. gadā jau bija 300 eiro un 250 eiro – tātad 83%,
šobrīd pēdējos piecus gadus atvieglojums par apgādībā esošu personu nav palielināts, kā rezultātā pieaug nevienlīdzība starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem,” skaidroja Leiškalns.
Plānots, ka neapliekamais minimums 2025. gadā būs 510 eiro mēnesī, 2026. gadā – 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī.
Viņš norādīja, ka LDDK pamatuzstādījums budžeta sarunās bija atcelt diferencēto neapliekamo minimumu, par ko arī panākta vienošanās. Savukārt ģimeņu organizācijas uz šīm sarunām nebija aicinātas, norādīja Leiškalns.
Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” norādīja, ka tikai nodokļu reformas rezultātā iedzīvotāju maciņos paliks kopumā 500 miljoni eiro, bet aptuveni 7 līdz 8 procenti iedzīvotāju, kuru algas ir lielas, zaudēs.
Intervija ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Jāni Reiru (JV) 16min
KONTEKSTS:
Saeimas sēdē, kura sāksies 4. decembrī plkst. 10, paredzēts skatīt likuma projektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026, un 2027. gadam” un 31 ar budžetu saistītu likumprojektu galīgajā lasījumā. Budžeta pakotnē būs jāizskata arī vairāki simti deputātu iesniegto priekšlikumu.
Deputāti solījuši budžetu neskatīt naktīs, tāpēc paredzams, ka likumprojekta izskatīšana ilgs vairākas dienas.
