Aina ar strādājošiem sniega lielgabaliem šobrīd vērojama gandrīz visās slēpošanas trasēs Latvijā – aktīvi tiek ražots mākslīgais sniegs.
“Jo zemāka gaisa temperatūra, jo tiem sniega ģeneratoriem šobrīd ir tā minimālā temperatūra, lai vispār varētu ražot sniegu – ap mīnus 3–4 grādiem. Tad arī ražība ir zemāka, un vajadzīgs ilgāks laiks, lai saražotu nepieciešamo sniega daudzumu, lai atvērtu visas trases,” stāstīja slēpošanas centra “Žagarkalns” direktors Māris Zvīnis.
Slēpošanas trases sagatavošana ziemas prieku baudīšanai Foto: Miks KuncevičsSlēpošanas trases sagatavošana ziemas prieku baudīšanai Foto: Miks KuncevičsSlēpošanas trases sagatavošana ziemas prieku baudīšanai Foto: Miks KuncevičsSlēpošanas trases sagatavošana ziemas prieku baudīšanai Foto: Miks Kuncevičs
Ja gandrīz visas trases vēl gaida starta šāvienu slēpošanas un snovošanas sezonai, tad “Briežkalns” Ērgļos, kas atvēries vien pirms diviem gadiem, sezonu atklāja 8.decembrī, pagaidām strādājot gan tikai nedēļas nogalēs.
“Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka entuziasms liels un mazliet palīdzēja mūsu lokālā novietojuma vieta. Mūsu temperatūras ir zemākas. Bija auksti rīti, un ražojām sniegu pie zemām temperatūrām divas nedēļas atpakaļ, kad neviens nedomāja par to,” teica slēpošanas kompleksa “Briežkalns” saimnieks Andris Stradiņš.
Slēpošanas trašu īpašniekiem visdārgāk izmaksā elektrība, tāpēc arī šis gads apmeklētājiem nebūs ar lētām biļetēm.
“No elektrības vien, lai uzražotu vienu trasi, vajag vismaz 2000–3000 eiro. Protams, vēl ir darbinieku algas – tās ir vismaz 1000 eiro nedēļā. Tad visu skaitām kopā, nemaz nerunājot par tehniskām ķibelēm un citām izmaksām. Savācas diezgan daudz, varētu teikt,” piebilda Stradiņš.
Vidējā biļetes cena uz divām stundām Latvijā ir ap 20 eiro, un pēdējos gados cenām nav bijušas lielas svārstības. Tajā pašā laikā apmeklētāju skaits pakāpeniski palielinās. Piemēram, “Žagarkalnu” sezonā apmeklē ap 15 000 cilvēku.
“Žagarkalna apgrozījums ir ap 350 000 eiro labā gadā, Ozolkalnā – apmēram tāpat. Vislielākais apgrozījums ir Riekstu kalnam – to arī var redzēt “Lursoft”. Pārējās trases ir apmēram vienādas. Siguldā diemžēl aizvērās. “Kaķīškalns” ir palikusi tikai kā pilsētas trase, jo tas nebija rentabls,” sacīja Latvijas slēpošanas trašu asociācijas vadītājs, trases “Žagarkalns” vadītājs.
Slēpošanas kalnu īpašnieki novēro arī jaunas tendences – arvien biežāk Latvijas trases apmeklē igauņi, kā arī tūristi no Anglijas, Francijas dienvidiem un citviet. Iemesls – Latvijā var lētāk apgūt slēpošanas pamatus.
