Marika Rutka pārstāv rūpniecības digitalizāciju no grupas uzņēmuma “UPB Nams”, viņa akcentēja kompānijas iesaisti militāro objektu realizācijā. “UPB” ir viens no lielākajiem industriālajiem grupas uzņēmumiem Baltijā, kas nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību.
“Viens no grupas uzņēmumiem šobrīd aktīvi realizē dažādus risinājumus metāla elementu robotikas ražošanā. Tas ir “RK Machinery” – mūsu rūpnīca ražo dažādus individuāla pasūtījuma robotikas elementus vai metāla komponentes dažādiem rūpnieciskiem un industriāliem nolūkiem,” sacīja Rutka.
Uzņēmuma “UPB” pārstāve uzsvēra pašreizējās situācijas lielo potenciālu, kas uzņēmējiem jāizmanto.
“Īpaši ņemot vērā šī brīža situāciju gan globāli, gan valstiski, gan Eiropas kontekstā, mēs redzam sevi kā ļoti būtisku spēlētāju, lai vispār attīstītu un ne tikai turpinātu šo ceļu, kur esam ieskrējušies, lai kopīgiem spēkiem attīstītu un spēcinātu mūsu militāro vīziju,” norādīja Rutka.
Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis (Liepājas partija) uzsvēra, ka gan pārvalde, gan uzņēmēji aktīvi seko līdzi nozarēm, kurās vērojama izaugsme – šobrīd viena no tām ir militārā industrija.
“Šobrīd mēs redzam, ka tieši šajā nozarē izaugsme ir sagaidāma visiem zināmu apstākļu dēļ. Un, protams, Liepājas uzņēmumi ir šo gadu laikā izaudzējuši gan savu jaudu, gan tehnisko aprīkojumu, gan arī zināšanas. Es teiktu tā, ka jau šobrīd Liepājas uzņēmumi var saražot jebko, kas militārajā jomā ir nepieciešams. Vienkārši līdz šim tas varbūt nav bijis nozarē, kurā būtu pielikts lielākais akcents,” pauda Hmieļevskis.
Liepājas SEZ pārvaldnieks minēja piemērus: “Tā pati “Patria” bruņumašīna: Liepājā notika vairākas operācijas metālapstrādes uzņēmumos, lai sagatavotu tās šasiju tālākajām operācijām. Liepājā “Interspiro” ražo elpošanas aprīkojumu ūdenslīdējiem, tātad arī militārajām vajadzībām.”
Hmieļevskis sacīja, ka “metālapstrādes uzņēmumi ražo dažādas komponentes jau lielākām iekārtām, bet no Liepājas eksportējas tikai varbūt kāds atsevišķs mezgls vai kādas komponentes, ko tālāk jau sakomplektē kaut kur citur. Mūsu mērķis, ka Liepājā ražo ne tikai komponentes, bet tiktu komplektēta gatavā produkcija, kas ir lielāka pievienotā vērtība”.
SEZ pārvalde arī runā ar lieliem pasaules spēlētājiem, lai viņi kādu savu jauno ražotni izvietotu bijušā “Liepājas metalurga” Liepājas industriālajā parkā, norādīja Hmieļevskis.
Latvijas Duālā pielietojuma Eksporta forums 2025 Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioLatvijas Duālā pielietojuma Eksporta forums 2025 Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioLatvijas Duālā pielietojuma Eksporta forums 2025 Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioLatvijas Duālā pielietojuma Eksporta forums 2025 Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioLatvijas Duālā pielietojuma Eksporta forums 2025 Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioLatvijas Duālā pielietojuma Eksporta forums 2025 Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioLatvijas Duālā pielietojuma Eksporta forums 2025 Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioLatvijas Duālā pielietojuma Eksporta forums 2025 Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioLatvijas Duālā pielietojuma Eksporta forums 2025 Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Raivis Bremšmits sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka Latvija un uzņēmēji šajā jomā ir sava ceļa sākumā, vienlaikus viņš aktualizēja gaidāmās “Altum” piedāvātās iespējas.
“Tagad tikai tie lielie projekti sāksies. Nākošnedēļ sāksies atlase kapitāla atlaides projektiem, kur varēs saņemt 10 miljonu eiro grantu, kas ir ražojošiem uzņēmumiem, tie būs lieli projekti līdz 30 miljoniem eiro, ko noteikti varēs pamanīt,” sacīja Bremšmits.
Plānots, ka “Altum” jauno projektu kārtu izsludinās nākamnedēļ, kad arī plānota tās prezentācija. Iecerēts, ka šādu projektu īstenošana ļaus uzlabot eksporta rādītājus, veicinās pētniecību un radīs jaunas darbavietas.
