Šovasar piedzīvotās lietusgāzes daudzviet lauksaimniekiem nozīmēja vienu – rudens raža nebūs laba. Zemnieku saimniecība “Jaunstrīķeri” Iecavas pagastā apstrādā ap 700–800 hektāriem zemes. Lietavu sekas saimniecībā manāmas arī vizuāli. Vienā no laukiem, kur aug kartupeļi, ir arī pāris peļķu, bet paši kartupeļi tā arī stāv nenovākti.
“Trešais gads pēc kārtas jau ir slikts saimniecībai, jo laika apstākļi mūs nelutina. Un ar katru gadu paliek arvien trakāk. Šogad ir īpaši. Viss ir noslīcis, viss ir sapuvis. Kaut kāda daļa jau, protams, ir novākta, bet arī tā raža neglabājas. Ir ļoti grūti,” atzina zemnieku saimniecības “Jaunstrīķeri” saimnieks Andis Arājs.
Lauki rudenī Foto: Krišs Kairis / Latvijas TelevīzijaLauki rudenī Foto: Krišs Kairis / Latvijas TelevīzijaLauki rudenī Foto: Krišs Kairis / Latvijas TelevīzijaLauki rudenī Foto: Krišs Kairis / Latvijas Televīzija
Mitrums veicinājis arī lakstu puvi, tāpēc pat tie kartupeļi, kas nenoslīka, neizauga līdz pārstrādei nepieciešamajam izmēram.
“Šajā sakarā liels mīnuss saimniecībai šogad – plānotās 1000 tonnas, kas bija paredzētas čipsu ražošanai, palika tagad uz lauka un kaut kas mājās pagrabā, jo neatbilda ne kvalitāte, ne izmērs,” sacīja Arājs.
Līdzīga aina ir arī citviet. Daļu ražas tieši lielā mitruma dēļ šogad nenovāca arī saimniecība “Bračas” Siguldas novada Allažu pagastā. Te audzē 20 dažādus dārzeņus – kāpostus, burkānus, puravus, kolrābjus un citus. Saimniecības agronome Elīza Malceniece atzīmēja, ka rudens ražas novākšanai šogad bijis pat ļoti labvēlīgs, bet bažas sagādā dārzeņu iespējamā kvalitāte.
“Ja laukā ir bijis mitrums, tad pastāv ļoti liels risks, ka dārzeņi bojāsies,” pastāstīja Malceniece.
Vēl atsevišķs stāsts ir dārzeņu iepirkuma cenas.
“Ražošanas izmaksas ir kāpušas gan minerālmēsliem, gan sēklas materiālam, gan darbaspēkam, bet cenas ir kritušās. Tas varbūt saistāms ar to, ka citās valstīs ir augstas ražas, piemēram, kartupeļiem šogad ir ļoti laba raža Vācijā, Polijā, arī Ukrainā. Sliktie laikapstākļi arī ietekmē cenu, jo zemnieki vēlas notirgot pēc iespējas ātrāk savu produkciju, lai tā nebojātos,” turpināja Malceniece.
Turklāt atsevišķās produktu grupās jākonkurē ne tikai ar citu Eiropas Savienības valstu produkciju, norādīja “Jaunstrīķeru” saimnieks. Piemēram, pirms pāris gadiem bijusi situācija, kad lielu konkurenci veidoja sīpoli no Uzbekistānas, un vietējiem bija jāpielāgojas viņu cenām.
“Protams, patērētājam jau skaidrs, ka viņš varbūt to cenu iegūs, bet tajā pašā laikā nezina, kādu kvalitāti viņš tur iegūst. Nav zināms, kas nāk iekšā, it sevišķi no trešajām valstīm,” akcentēja Arājs.
Konkurencei ar ārvalstu produkciju traucējot arī Latvijas klimatiskie apstākļi, kas ir sliktāki salīdzinājumā, piemēram, ar Poliju, no kurienes ir liela daļa veikalā nopērkamo dārzeņu. Latvijā vēsturiski ir arī sliktākas glabāšanas sistēmas. “Jaunstrīķeru” saimniecība vēlētos tajā ieguldīt, bet saistībā ar faktu, ka pēdējie gadi lauksaimniecībā bijuši neveiksmīgi, banka finansējumu nedod.
KONTEKSTS:
Valdība nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
Lietavas, to izraisītie plūdi, kā arī pavasara salnas pamatīgi bojājušas ražu vairākās nozarēs. Nokrišņu daudzums maijā un jūnijā ievērojami pārsniedza normas. Tāpēc arī radušās bažas par saimnieku spēju pildīt līgumsaistības.
Zaudējumi lēšami vismaz 100 miljonu eiro apmērā.
