ASV pirms divām nedēļām ieviesa sankcijas pret Krievijas enerģētikas milžiem “Rosņeftj” un “Lukoil”, kā arī pret vairākiem desmitiem meitasuzņēmumu, to pamatojot ar Krievijas nevēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Sankcijas paredz visu “Rosņeftj” un “Lukoil” aktīvu iesaldēšanu ASV, vienlaikus aizliedzot amerikāņu kompānijām veikt jebkādus darījumus ar abiem Krievijas uzņēmumiem.
Nedēļu agrāk arī Lielbritānija noteica sankcijas pret “Rosņeftj” un “Lukoil”, iesaldējot to aktīvus un nosakot ierobežojumus transporta operācijām. Londona norādīja, ka abi uzņēmumi ir svarīgi Krievijas budžetam, no kā finansē karu Ukrainā.
Sankcijas ir nesušas pirmos rezultātus, jo pienāk ziņas, ka “Lukoil” meitasuzņēmumiem ārvalstīs ir arvien sarežģītāk strādāt.
Piemēram, Irākas valsts uzņēmums “Somo”, bažījoties par sekundārajām sankcijām, šomēnes atcēla trīs jēlnaftas kravu piegādi. Šī jēlnafta ir iegūta naftas laukā, kura lielākais īpašnieks ir “Lukoil”.
Ar grūtībām saskaras arī Šveicē bāzētais uzņēmums “Litasco”, kas ir “Lukoil” piederošs naftas tirdzniecības uzņēmums. Uzņēmums nevar iznomāt tankkuģus, jo sankciju dēļ britu kuģu brokeri atsakās ar to sadarboties. “Litasco” sankciju dēļ ir nācies samazināt darbinieku skaitu. Cik tieši darbinieki zaudējuši darbu, nav zināms.
Savukārt Somijā aptuveni tūkstotim “Lukoil” piederošā degvielas uzpildes staciju tīklā “Teboil” strādājošajiem draud atlaišana, jo vietējās bankas ir sākušas iesaldēt maksājumus uzņēmumam.
Tikmēr Bulgārijas parlamentā strauji notiek darbs pie likumprojekta, kas atļautu konfiscēt un pārdot “Lukoil” piederošo valstī vienīgo naftas pārstrādes rūpnīcu, kam sankciju dēļ var nākties pārtraukt darbu. Bulgārijas valdība ir brīdinājusi, ka tas nopietni apdraudētu valsts enerģētisko drošību.
24. oktobrī parlaments arī apstiprināja likumu, kas paredz, ka Valsts drošības aģentūrai (SANS) un Ministru padomei ir jāapstiprina jebkādi darījumi, kas saistīti ar “Lukoil” aktīviem šajā valstī. Likumdevēji norādīja, ka grozījumu mērķis ir novērst Krievijai piederošo uzņēmumu tālākpārdošanu, apejot uzliktās sankcijas.
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs uzlicis veto šim likumam. Un tas nozīmē, ka pārdošanas process kļūtu mazāk pārredzams un varētu pat veicināt aktīvu nodošanu ar Krieviju saistītām struktūrām, tostarp starpniekiem, kas oficiāli reģistrēti ES dalībvalstīs.
Radevs teica, ka viņš ir noraidījis šo likumprojektu, jo tas “padara Ministru padomi funkcionāli un operatīvi atkarīgu no drošības dienesta”, kas, pēc viņa teiktā, ir pretrunā ar konstitūciju. Viņš arī argumentēja, ka likumprojekts pārkāpj vienlīdzības principu likuma priekšā, jo tas faktiski ir vērsts pret vienu uzņēmumu jeb “Lukoil”.
Parlaments tagad var vai nu apstiprināt prezidenta veto, vai arī to atcelt ar atkārtotu balsojumu. Līdz tam brīdim paliek spēkā iepriekšējie noteikumi, kas neparedz nepieciešamību saņemt drošības dienestu vai valdības apstiprinājumu aktīvu pārdošanai.
Radevs ir atkārtoti bloķējis iniciatīvas, kuru mērķis bija ierobežot Krievijas ietekmi Bulgārijā vai atbalstīt Ukrainu.
Savukārt ekonomists Igors Ļipsics vērtēja, ka “Lukoil” bija labi pārvaldīts uzņēmums, kas iepriekš izvērsa darbību starptautiskā mērogā, taču Krievijas uzsāktā kara un sankciju dēļ šie ieguldījumi ir apdraudēti.
“Tagad “Lukoil” ir spiests pārdot visus šos ārvalstu īpašumus. Pārdot nāksies ar ļoti lielu atlaidi, jo uzņēmumam ir noteiktas sankcijas.
Kā viņi to pārdos, kam pārdos un cik par to saņems, nav zināms. Kā uzņēmums izdzīvos, zaudējot 30% no pārdošanas apjoma? Parasti, ja uzņēmums pēkšņi zaudē 30% no pārdošanas apjoma, tas beidzas slikti. Tas var novest līdz bankrotam. Līdz ar to var tikt traucēta naftas ieguve, eksports un transports. Kopumā tas būs nopietns trieciens valsts budžetam,” Ļipsics teica medijam “Vot Tak”.
Šveicē bāzētais uzņēmums “Gunvor” ir piedāvājis izpirkt lielu daļu “Lukoil” aktīvu ārvalstīs. Iepriekš viens no šī uzņēmuma līdzīpašniekiem bija oligarhs Genādijs Timčenko, kurš ir tuvs Krievijas diktatora Vladimira Putina sabiedrotais. Timčenko pārdeva savas daļas uzņēmumā 2014. gadā, kad viņu iekļāva ASV sankciju sarakstā saistībā ar Krimas okupāciju. Taču aizdomas par Timčenko un arī Putina slēptu dalību uzņēmumā joprojām pastāv.
“Gunvor” izpilddirektors Tūrbjērns Tērnkvists solīja, ka pēc “Lukoil” ārvalstu aktīvu pārdošanas Krievija negūs no tiem labumu un ka pēc sankciju atcelšanas “Lukoil” nevarēs tos atpirkt.
“Mēs apliecinām ASV, ka bažām nav pamata un ka tas nozīmēs pilnīgu attiecību izbeigšanu. Brīdī, kad darījums būs noslēgts, viss būs beidzies. Mēs to izdarīsim un uzturēsim pilnīgi atklātu dialogu ar ASV iestādēm un citām attiecīgajām institūcijām par šo jautājumu. Tas ir tīrs darījums. Kad tas būs noslēgts, mums vairs nebūs nekādas saistības ar “Lukoil”,” Tērnkvists sacīja ziņu aģentūrai “Bloomberg”.
