Liela daļa Latvijā saražotā militārā ekipējuma pašlaik tiek eksportēta, norādīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) tuvāko trīs gadu laikā plāno dubultot iegādes no vietējās industrijas, šim rādītājam sasniedzot 20% no kopējā. Egles ieskatā, vietējie ražotāji būtu spējīgi nodrošināt arī vairāk.
“Lielākais izaicinājums šobrīd, laikā, kad katru dienu nāk jauni paziņojumi, ir pieņemt lēmumus.
Kamēr nav lēmumu, nav iepirkumu. Kamēr nav iepirkumu, nav konkursu. Un arī visa tā ražošanas lieta izpaliek.
Līdz ar to tas svarīgākais mums ir, lai šie politiskie uzstādījumi pēc iespējas straujāk tad arīdzan iezīmētos iepirkumu plānos. Lai uzņēmumi varētu gan savlaicīgi sākt strādāt ar bankām, iepirkt papildu iekārtas, izejvielas, piesaistīt, protams, arī jaunus cilvēkus,” sacīja Egle.
Apgalvojumam, ka iepirkumu nav, nepiekrīt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Piemēram, Latvija lielajos militāro spēju attīstības iepirkumos virs 50 miljoniem eiro nesen ieviesusi atrunu – 30% no pasūtījuma jābūt ražotiem šeit, kas nozīmē ievērojamu vietējās industrijas iesaisti.
“Tā ir daļa no piegāžu ķēdes, kas savukārt nodrošina gala produktu. Piemēram, konkrētas sistēmas, kājnieku kaujas mašīnas, pretgaisa aizsardzības sistēmas un arī, protams, ka citas sistēmas un spējas, kas ir mūsu rīcībā un nepieciešamas papildināt,” skaidroja aizsardzības ministrs.
Tāpat tuvākajos gados papildu līdzekļi tiks novirzīti militāro tehnoloģiju inovācijās, solīja ministrs.
Nozares attīstībā labprāt iesaistītos arī bankas, atzīmēja Finanšu nozares asociācijā. Tās valdes loceklis Jānis Brazovskis izcēla, ka militārā industrija pašlaik starp ieguldījumiem kļuvusi ļoti populāra. Bankām vēsturiski ir bijuši ierobežojumi nozari finansēt. Tomēr pēc tam, kad sācies Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, tie noņemti.
Vairākās Latvijas bankās pat esot izveidota atsevišķa pozīcija konkrēti darbam ar klientiem aizsardzības jomā. Tomēr arī bankas uzskata, ka pašlaik pietrūkst iniciatīvu, kur ieguldīt.
“Neskatoties uz to, ka mums jau iet kara ceturtais gads, tādu spēcīgu finansējuma projektu aizsardzības industrijā diemžēl nav. Man liekas, ka daudzus banālus piemērus mēs te varam minēt, kur tieši aizsardzības industrija, sadarbojoties ar valsti, kurai ir tiešām noņēmums, ir radījusi produktus, kurus pēc tam mēs visi izmantojam ikdienā. Kaut vai tas pats internets. Un, protams, ka tur ir liels potenciāls. Un mēs to potenciālu apzināmies,” pauda Brazovskis.
Problēmas gan iepriekš bijušas arī sadarbībā starp bankām un aizsardzības industriju. Piemēram, pat ar tik vienkāršu darbību kā konta atvēršanu. Šobrīd tas esot novērsts, tomēr “roku uz pulsa” gatava turēt Latvijas Banka, kas aicinājusi uzņēmējus pie viņiem vērsties kādu problēmu gadījumā.
“Militārā nozare ir skaidrojusi, kā viņi strādā. Savukārt bankas ir atkal skaidrojušas, kas ir tās lietas, kas viņiem ir jāizpilda, lai šī sadarbība veidotos. Līdz ar to, strādājot kopā, mēs ticam, ka varam iet uz priekšu,” pauda Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.
Pašlaik neviens uzņēmums pie Latvijas Bankas vērsies vēl nav.
Intervija ar rDrošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli 11min
