Betona ražotāja “Schwenk Latvija” valdes locekle Evita Goša kā vienu no problēmām minēja to, ka Latvijā pat nav apkopoti dati, cik daudz būvniecības atkritumu rodas un cik daudz būvmateriālu valstī saražo, tērējot minerālmateriālus, kas ir neatjaunojami dabas resursi. Kaut arī daudziem varbūt šķiet, ka, piemēram, smilts un grants rezerves ir neizsmeļamas, tā tas nav. Tāpēc nepieciešams, piemēram, betona ražošanā, izmantot materiālu, kas iegūts, nojaucot vecās ēkas. Jau pirms būvju demontāžas vajadzētu saprast, kā tās nojaukt tā, lai būvgruži būtu izmantojami atkārtoti. Uzņēmējus no būvgružu atkārtotas izmantošanas attur tas, ka nav valstiski izstrādātas sistēmas, kā tos savākt un nodot pārstrādei, uzskata Goša.
Goša pauda: “Un tad šobrīd nu tiešām tādas organizētas, skaidras, tādas aprēķināmas šo materiālu plūsmas īsti nav. Tā ka, pat ja nozare, piemēram, būvmateriālu ražotāji, vienotos, ka izmantos kādā noteiktā apjomā šādus materiālus, tad jautājums – vai tie vispār būtu pieejami? Un kādā apjomā pieejami?”
Tāpēc nozares uzņēmēji paši vienojušies kartēt būvmateriālu apriti, lai saprastu, kādas problēmas šajā jomā ir un kā tās risināt.
Pirms diviem gadiem tapušā Valsts kontroles ziņojumā par zemes dzīļu bagātību apsaimniekošanu jau norādīts, ka trūkst stratēģijas, šajā jomā ir pārāk augsts ēnu ekonomikas īpatsvars un būvatkritumi bieži vien tiek izbērti dabā.
Tā ir nevīžība un nerūpēšanās par to, kādu pasauli atstāsim nākamajām paaudzēm, sprieda Goša.
Jautāta, kāpēc būvmateriālu ražotāji paši ceļ trauksmi par nepietiekami zaļo domāšanu nozarē, neatstājot to dabas sargu vai valsts iestāžu ziņā, Goša atbildēja: “Te laikam jāizmanto tas Zemessardzes sauklis “Mana Latvija. Mana atbildība.”. Es domāju, ka neatkarīgi no tā, ko mēs katrs darām ikdienā, ja mēs apzināmies, ka kaut kādas nerisinātas problēmas pastāv, ir svarīgi tās aktualizēt un mēģināt rast risinājumu.”
Viņa uzsvēra: arī būvniecībā ir svarīgi nerīkoties izšķērdīgi.
Inženierzinātņu doktors Rolands Cepurītis, kurš ir Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs, kā arī uzņēmuma “Primekss” tehnoloģiju direktors, piekrita, ka līdz šim Latvijā pārāk izšķērdīgi bijusi rīkošanās gan ar dabas resursiem cementa un betona ražošanai, gan arī šo būvmateriālu izmantošanu būvniecībā.
Lai veicinātu izpratni par dabai draudzīgu būvmateriālu ražošanu, Betona savienība radījusi vadlīnijas. Cepurītis skaidroja, ka tas darīts tāpēc, lai būtu skaidrība, cik daudz izmešu drīkst būt ražošanā, un lai par videi draudzīgiem nevarētu uzdoties tie, kuri tādi nemaz nav. Būvniecības pasūtītājiem vadlīnijas var palīdzēt saprast, kādu betonu iegādāties.
“Tie betona galalietotāji, kas ir valsts kā pasūtītājs vai privātie pasūtītāji, viņi var izvēlēties, [cik “zaļu” betonu lietot]. Viņi saka, piemēram, es gribētu šo klasi šim betonam, kas samazina CO2 izmešus par 30 %. Tālāk mēs arī tajā pašā dokumentā skaidrojam, kuri no šiem samazinājuma līmeņiem ar šī brīža tehnikas līmeni Latvijā ir viegli sasniedzami, kur principā ir tikai vēlēšanās jautājums,” sacīja Cepurītis.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane nesen notikušā diskusijā par zaļāku domāšanu būvmateriālu ražošanā un būvniecībā, stāstīja, ka
arī Latvijas Būvniecības padomē lemts, ka jānosaka virzieni izmaiņām un sasniedzamie rādītāji, tai skaitā par nozares padarīšanu videi draudzīgāku. Iecerēts sākt ar to, ka vismaz publiskajos iepirkumos pievērsīs uzmanību tam, cik videi draudzīgi saražots betons un kur nonāk būvniecības atkritumi.
Turklāt novembrī jau stājās spēkā jauni noteikumi par atkārtoti izmantojamiem būvmateriāliem, veicinot aprites ekonomiku būvniecībā. Goša gan atzina, ka nozarei ir daudz jautājumu par šo noteikumu praktisko piemērošanu un nav saprotams, vai pašai ministrijai ir atbildes.
Feldmane pauda: “Jā, mums noteikti viss ir skaidrs. Un tad mēs atduramies pret sociālo realitāti. Un tas, kas ir uzrakstīts regulējumā, kā tas tiek izprasts un kā tas tiek iedzīvināts praksē, mēdz būt ļoti atšķirīgs.”
Viņa norādīja, ka valsts tomēr piesardzīgi izturas pret būvmateriālu atkārtotu izmantošanu tieši drošības apsvērumu dēļ. Visdrošāk atkārtoti būvmateriālus izmantot apdarē, tagad tos ļauts izmantot arī nenesošajās konstrukcijās.
Cepurītis toties norādīja – ja otrreiz pārstrādāts materiāls betonam pievienots ne vairāk kā viena trešdaļa, kvalitāte nesamazinās. Turklāt, ja betonu izmanto tur, kur tam nav jānotur konstrukcijas, tā ražošanā vēl vairāk var izmantot otrreizējās izejvielas.
