Joprojām spēkā 10% ievedmuita
Ķīna no pirmdienas, 10. novembra, atceļ papildu ievedmuitas, kas savulaik tika noteiktas ASV lauksaimniecības precēm. Formāli gan Ķīnas Valsts padomes Muitas tarifu komisijas paziņojumā teikts, ka uz gadu tiek apturēta 24% apmērā noteiktā ievedmuita ASV precēm. Taču joprojām spēkā paliks ievedmuita 10% apmērā, kas tika ieviesta kā tieša atbilde uz marta beigās izsludinātajām amerikāņu ievedmuitām pret Ķīnu.
Pekinā pieņemtais lēmums nozīmē, ka joprojām saglabāsies augstāka ievedmuita no ASV ievestajām sojas pupiņām 13% apmērā.
Kā norāda aģentūra “Reuters”, tirgotāju vērtējumā šāda likme joprojām padarīs ASV piegādāto preci dārgāku nekā no Brazīlijas ievestās sojas pupiņas.
Lēmumu par daļas ievedmuitu atcelšanu Pekina pieņēma pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Dienvidkorejā tikās ASV un Ķīnas līderi. Pēc tikšanās Baltais nams paziņoja, ka Ķīna līdz šī gada beigām no ASV iegādāsies vismaz 12 miljonus metrisko tonnu sojas pupiņu un pēc tam apmēram 25 miljonus tonnu gadā tuvākajos trijos gados. Pekinā vēl nav apstiprinājuši šos skaitļus.
Eksperti Ķīnas soli vērtē pozitīvi
Eksperti šādu soli vērtē pozitīvi un norāda, ka tas varētu liecināt par pagājušajā nedēļā panāktās vienošanās īstenošanu praksē.
Pekinā bāzētās analītiskās firmas “Trivium China” direktors Evenss Rodžerss Pejs uzskata, ka tas parāda strauju virzību vienošanās īstenošanā, un ka, visticamāk, Trampa un Sji Dziņpina panāktā vienošanās noturēsies. Aģentūras “Bloomberg” žurnālists Brendans Marejs gan norādīja, ka velns varētu slēpties detaļās.
“Līderi paskatās uz papīra lapu un pasaka: tas man izskatās pēc laba darījuma. Un to viņi izziņo. Tad pie darba jāķeras birokrātiem, lai to padarītu saprotamu. Es domāju, tas, ko mēs redzam ar Ķīnas ievedmuitām lauksaimniecības produktiem un ASV ievedmuitām fentanilam – tās ir vienkāršas lietas, kur var pamainīt skaitļus, iekļaut izpildrīkojumā,” pauda Marejs.
“Āķīgāk ir ar eksporta kontroli retzemju minerāliem, kuru regulāru plūsmu vēlas redzēt ASV un eiropieši; un ASV pašas augsto tehnoloģiju iekārtu [..] eksporta kontrolei.
Visticamāk, tur ieviešana varētu būt sarežģītāka. Un detaļām patiešām ir nozīme.”
Ķīna pēc līderu sarunām vienojās arī uz gadu apturēt ierobežojumus retzemju metālu eksportam.
Vērtē Trampa noteikto tarifu likumību
ASV Augstākās tiesas deviņu tiesnešu kolēģijai ir jāizlemj, vai par likumīgām atzīt ASV prezidenta Trampa noteiktās ievedmuitas, par pamatu izmantojot 1977. gadā pieņemto Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu.
Tas ļauj saskaņā ar likumu noteikt ārkārtas situāciju, kas savukārt dod iespēju prezidentam noteikt tūlītējus rīkojumus, apejot garāku ierasto kārtību. Raidsabiedrība BBC norādīja, ka kritiķu vērtējumā tikai ASV Kongresam saskaņā ar valsts konstitūciju ir pamats noteikt nodokļus. Viņi arī apšaubīja, vai tādi jautājumi kā tirdzniecības deficīts esot pamats ārkārtas situācijas noteikšanai.
Ekspertiem ir grūti paredzēt iespējamo lietas iznākumu. Intervijā “Bloomberg” bijusī ASV Tirdzniecības departamenta amatpersona Nazaka Nikaktara pauda, ka Trampa noteiktās ievedmuitas varētu saglabāties, izmantojot citus rīkus. Turklāt viņa vērsa uzmanību, ka ASV Augstākā tiesa nekad nav uzklausījusi ar iepriekš minēto likumu saistīto lietu.
“Ja Kongress iecerēja piešķirt prezidentam plašas pilnvaras pār politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem, vai to vajadzētu noteikt skaidri? Padomājiet par ietekmi uz citiem likumiem. Cik daudz izpildvara to var interpretēt?” vaicāja Nikaktara.
“Tagad mums ir trīs ASV valdības pīlāri, kas ir pretrunā viena ar otru. Prezidents ļoti neparastā veidā ir virzījies, lai plaši interpretētu likumu.
Kongress lielākoties ir klusējis, kaut gan Brazīlijas ievedmuitu gadījumā tas izmantoja savas likumdošanas pilnvaras prezidenta varas ierobežošanai. Un tagad tiesu varai tas viss ir jāmēģina saprast. Tik daudz kam esot uz kārts, ietekme var izrādīties būtiska.”
