ĪSUMĀ:
Inese Helmane: Oktobrī un novembrī Latvijas kapos notiek Mirušo atceres dienas un svecīšu vakari. Vai jūtat lielāku aktivitāti – cilvēki vēlas sakopt savas kapavietas?
Marta Rone: Visu gadu cilvēki meklē iespēju sakopt tuvinieku kapavietas. Bet ļoti daudzi ir izbraukuši no Latvijas, un nav neviena, kas to izdarītu. Jaunais Kapsētu likums paredz: ja vietas netiks koptas, tās pēc trīs gadiem atsavinās.
Cilvēki par to ir satraukušies, tāpēc kapavietu sakopšana ir aktuāla.
Kā tas izskatās, kad kapavietu atzīmē kā nekoptu?
Tas ir mietiņš ar dzeltenu vai sarkanu galiņu, kuru iesprauž ģimenes kapavietā. Liepājā, piemēram, ieliek gan kociņu, gan nelielu uzrakstu, ka kapavieta ir aktēta konkrētā datumā. Aicina tuviniekus zvanīt, vērsties pie pārvaldnieka un sakopt kapus.
Vai to, ka kapa vietu aktē, var pamanīt tikai tad, ja aiziet uz kapiem?
Tas tiek atzīmēts kapsētā, bet mūsu sistēmā vieta tiek iekrāsota oranžā krāsā. Ja kapsēta ir digitalizēta, arī shēmā var apskatīties, vai vieta ir oranža. Tas norāda, ka aktēšanas process ir sācies un šo vietu trīs gadus pieskata un vēro, vai ir kādas izmaiņas.
Kā radās uzņēmuma ideja
“Cemety” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts 2012. gada decembrī, darbības joma – datorprogrammēšana, citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi. Kā radās doma par kapu digitalizāciju?
Miks Blate: Kāds ģimenes draugs, kurš nodarbojās ar biznesu, pastāstīja, ka bijis kapsētā saistībā ar mantotu kapavietu. Viņš sēdējis blakus kapu pārvaldniecei divas trīs stundas un skatījies, kā viņa šķirsta kapu ierakstu grāmatas. Pēc tam ar grāmatu padusē gājuši meklēt kapa vietu. Tā pavadījuši pusi dienas. Draugs teica: “Kāpēc to nevar izdarīt elektroniski? Uzreiz atrast kapavietu?”
Apmēram pusgadu par šo jautājumu domāju un runāju ar pašvaldībām. Dažas teica: ja būtu digitalizēta sistēma, tas būtu lieliski.
Mūsu pirmais klients bija Jelgavas pilsēta. Vietējā pašvaldība pati bija mēģinājusi kapavietas uzskaitīt un elektroniski savest kārtībā, bet tas bija izdevies tikai daļēji. Noprezentējām, kādu sistēmu taisīsim, un viņi teica: ja tāda būs, lietosim un darbosimies.
Tad izdomāju – labi, jāriskē, jātaisa sistēma un jāsāk piedāvāt pašvaldībām.
Kā bizness attīstījās? Saprotu, ka slēdzat līgumus ar pašvaldībām, un tās finansē savu kapsētu digitalizāciju?
Jā, jau pirmajā biznesa plānā bija skaidrs, ka piecus gadus būsim mīnusos un būs tikai jāinvestē. Pirmos trīs līdz piecus gadus mēs, divi cilvēki, kas bija valdē, strādājām bez algas. Papildus investējām savus līdzekļus sistēmas izstrādē – apmēram 200 000 eiro.
Ieguldījumi pakāpeniski sāka atpelnīties tikai piektajā sestajā gadā, un pagāja vēl tikpat daudz gadu, kamēr saņēmām atpakaļ savus ieguldījumus.
Pašreiz uzņēmuma naudas plūsmas ir stabilas.
VIZĪTKARTE
Uzņēmums SIA “Cemety” reģistrēts 2012. gada decembrī. Tā apmaksātais pamatkapitāls ir 2 840 eiro.
Uzņēmuma apgrozījums 2025. gadā sasniedza 400 510 eiro, kas ir par 36,6 % vairāk, salīdzinot ar “Cemety” apgrozījumu pirms gada. Uzņēmuma peļņa pieauga no 73 898 eiro 2024. gadā līdz 118 905 eiro 2025. gadā. Uzņēmumā strādā septiņi darbinieki.
80 % “Cemety kapitāldaļu pieder Mikam Blatem, bet 20 % Martai Ronei.
Avots: “Lursoft”
Mūsu darbības princips ir šāds: digitalizējam kapsētu, pēc tam pašvaldība sistēmu lieto un maksā nelielu uzturēšanas maksu – 15–20 eiro mēnesī. Pirmajā gadā digitalizējām divas vai trīs kapsētas, un uzturēšanas maksa bija 30–40 eiro. Ar to ir grūti uzturēt informācijas tehnoloģijas (IT), serverus, nodrošināt attīstību, komunikāciju, maksāt darbiniekiem algas.
Modelis rādīja, ka ilgtermiņā, kad kapsētu skaits sasniegs būtiskāku apjomu – 100–200 –, tas varētu atmaksāties.
Sākumā tas bija diezgan liels risks, jo nezinājām, ko teiks pašvaldības. Tomēr nolēmām riskēt.
Pirmajā gadā Jelgavā digitalizējām vienu kapsētu. Agrāk, lai organizētu bēres, bija jādodas uz konkrētu vietu, lai dabā redzētu apbedījuma vietu, pēc tam brauca uz biroju un kārtoja dokumentus. Tagad viss ir datorā (dati, bildes, apbedījuma atrašanās vieta). Tas būtiski atvieglo darbu, nav jādodas uz kapsētu un jāpārliecinās par apbedījuma vietas stāvokli.
Kad Jelgavā digitalizējām pirmo kapsētu, pašvaldība apskatījās un teica: “Lieliski, taisām pārējās.”
Efektivizē kapsētu pārvaldes darbu
Tā pašvaldības pakāpeniski nāca klāt?
Jā, pēc tam kapsētas digitalizēt vēlējās arī Jelgavas novads. Šajā novadā agrāk katrā kapsētā bija pārvaldnieks uz mazu slodzi – 0,1 vai 0,3 slodzēm. Jelgavas novadā ir vismaz 60 kapsētas. Kad ieviesa kapu digitalizācijas sistēmu, ar visu tika galā divi kapsētu pārvaldnieki.
Pašvaldības saprata, ka digitalizācija ne tikai sakārto informāciju, bet arī palīdz efektivizēt kapsētu pārvaldes darbu.
Nevajag katrā kapsētā cilvēku uz mazu slodzi, kurš varbūt reizi mēnesī palīdz veikt vienu apbedījumu. Visu var centralizēt, sistēmā vadīt, kontrolēt un skatīties.
Pēc Jelgavas novada par kapu digitalizāciju 2014. gadā sāka interesēties arī Rīgas pašvaldība. Galvaspilsētai bija sistēma, bet veca un īsti neatbilda vajadzībām. Bija diezgan liels konkurss, kurā vinnējām. Tā pakāpeniski trīs līdz piecu gadu laikā digitalizējām visas Rīgas kapsētas.
2014. gadā digitalizējām I Meža, II Meža, Miķeļa, Matīsa, Lāčupes, Sarkandaugavas un Sarkandaugavas Kalna kapsētas, pēc tam 2021. gadā – Jaunciema, Pļavnieku un Bolderājas kapsētas, 2023. gadā – Ziepniekkalna, Raiņa un Kapsila kapsētas. Cik zinu, nākamgad plāno digitalizēt arī slēgtās kapsētas – Torņkalna un Mārtiņa kapus. Kad tas būs izdarīts, visas Rīgas kapsētas būs digitalizētas.
Galvaspilsētā kapsētas aizņem vairāk nekā 400 hektāru. Lielākā kapsēta, Jaunciema kapi, plešas 130 hektāros. Tā ir ļoti liela teritorija, kas jāapkalpo.
Kurā pašvaldībā Latvijā kapu grāmatvedība ir sakārtota vislabāk un kurā – vissliktāk?
M. Rone: Par paraugu vienmēr lieku Liepāju. Kopš strādāju šajā jomā, neesmu redzējusi sakārtotāku kapsētu grāmatvedību un darba procesus. Noteikti varu minēt arī Siguldu, Jelgavu, Rīgu.
Sliktāko pašvaldību nevarēšu nosaukt. Katrā kādā brīdī var būt vadītājs ar atšķirīgu nostāju. Vadība mainās, un nāk darbinieki, kuriem kapsētu digitalizācija šķiet vajadzīga.
M. Blate: Varu minēt piemērus par pašvaldību vēlmi digitalizēt kapsētas. Viena pašvaldība to nedara, jo zina, ka cilvēki apbedīti privātā zemē, un baidās, ka tas atklāsies. Manuprāt, tas ir muļķīgs arguments, jo agrāk vai vēlāk tas tāpat “nāks gaismā”.
Tajā pašā laikā citas pašvaldības zina, ka apbedījumi ir ārpus oficiālajām kapsētas robežām, un lūdz pēc kadastra numuriem precīzi iezīmēt robežas, lai saprastu, kur tās pārkāptas, lai varētu vietu saskaņot un turpmāk neapbedītu nepareizā vietā.
Attieksmes ir diametrāli pretējas. Vieni grib paslaucīt “zem paklāja”, nevienam neko nerādīt un neteikt. Otri atzīst problēmas, tās fiksē un domā, kā risināt.
Kā notiek kapsētu digitalizācija?
Kā notiek kapsētas digitalizācija? Saprotu, ka sākumā mērnieki visu uzmēra.
M. Rone: Darbs sastāv no trim posmiem. Pirmais ir uzmērīšana. Sadarbojamies ar mērniekiem, konkrētajā gadījumā – ar “Metrum”. Uzņēmums topogrāfiski uzmēra kapsētu, atzīmē ceļus, kokus un saliek punktus kapavietām.
Otrajā posmā šos datus ielādējam sistēmā un sagatavojam platformu. Trešajā posmā darbinieki brauc uz kapiem, katrai kapavietai nomēra garumu un platumu, noraksta visus dabā redzamos datus – uz pieminekļiem, apmalēm un krustiem. Pēc tam sākas tieši datu digitalizācija – pie datoriem šo informāciju ievada sistēmā.
Kad tas izdarīts, brauc kvalitātes kontrolieris. Viņš vēlreiz izstaigā kapsētu, pārbauda ievadīto informāciju, vai nekas nav palaists garām, atzīmē kļūdas, kuras pēc tam izlabo, un nofotografē katru kapavietu.
Paralēli šiem procesiem tiekamies ar kapu pārvaldniekiem un noskaidrojam, kādi papildu dati ir pieejami – kapu grāmatas, shēmas vai citas iestrādes. Noslēgumā pārrakstām arī kapu grāmatas un salāgojam mūsu ievadīto informāciju ar pārvaldnieku pierakstiem un atzīmēm.
Kad darbs pabeigts, apmācām pārvaldnieku un izveidojam viņam piekļuvi lietotāju sistēmā. Turpmāk visus jaunos datus viņš ievada pats. Pārvaldniekiem ir iespēja papildināt ar datiem arī nezināmās kapu kopiņas, ja ir kontakts ar kapavietas piederīgajiem.
Sistēma kļūst par darba instrumentu – mazāk raksta ar roku burtnīcās un kladēs, vairāk ievada digitāli. Tā ir grāmatvedības sistēma, kuru ir ērti nodot nākamajām paaudzēm.
Tātad digitalizējat kapsētas, bet pēc tam pašvaldība var piekļūt datubāzei, ievadīt jaunus apbedījumus, precizēt informāciju un atzīmēt pārapbedījumus.
M. Blate: Sistēma ir diezgan detalizēta. Piemēram, kapsētā ir atzīmēti arī visi koki. Ja vētrā koki nogāzušies, to sistēmā var norādīt un pēc kartes nosūtīt zāģētājus.
Sistēmā var apstrādāt ikdienas darbības – pārapbedījumus, virsapbedījumus, kapavietu piederīgos, līgumus un rēķinus.
Viss ir izsekojams, ir audita pieraksti – kurš, ko un kad darījis. Ir bijis, ka tiesībsargājošās iestādes prasa informāciju par kādu konfliktu pašvaldībā, pazudušu vietu vai citu gadījumu. Tad varam iedot pilnu auditu: kurš ko mainījis, dzēsis vai mēģinājis noslēpt.
Pašvaldību vadība ar to ir apmierināta. Ja ir iebildumi, vienmēr var atrast, kurš informāciju ievadīja, papildināja, pielika vai noņēma.
Kā ar datu drošību?
Tagad daudz runā par kiberdrošību. Kā garantējat, ka datu bāze nepazudīs?
“Cemety” ir izveidota infrastruktūra ar pamata datu centru “Amazon” un rezerves kopiju datu centrā citā valstī – gadījumam, ja viens datu centrs pārstāj darboties.
Iepriekšējos divos gados ļoti aktīvi strādājām Lietuvā, un pašvaldības sūtīja ārējos auditorus pārbaudīt sistēmas drošību. Gada laikā bija kādi četri vai pieci auditi, kuros meklēja ievainojamības un vājās vietas.
Drošībai sekojam līdzi ļoti rūpīgi. Nekad nevaram teikt, ka viss ir simtprocentīgi droši. Bet esam darījuši maksimāli daudz, lai viss būtu pēc iespējas drošāk.
Vai digitalizējat kapus arī Lietuvā?
Lietuvā “Cemety” ir partneris. To gluži nevarētu saukt par franšīzi, bet ir uzņēmums, kuram ar mums ir ekskluzīvs līgums par sistēmas izmantošanu un ieviešanu Lietuvā.
Tas sākās aptuveni pirms desmit gadiem. Arī Lietuvā sākumā viss virzījās pakāpeniski. Pēdējos divos gados Lietuvā pašvaldībām bija piešķirts Eiropas finansējums digitalizācijai. Partneris gāja pie pašvaldībām un piedāvāja digitalizēt kapsētas. Divu gadu laikā Lietuva digitalizēja 2000 kapsētu.
Cik Latvijā ir kapsētu?
Latvijā patlaban ir digitalizētas 619 kapsētas ar 1 858 924 apbedītajiem. Cik vispār Latvijā ir kapsētu? Kādā intervijā medijos teicāt, ka tas nav skaidrs.
Pašvaldībām ir aptuveni 1700–1800 kapsētu, par kurām tās atbild. Taču liela daļa ir tādas, kur vairs neviens neiet un neapbedī. Reizēm pašvaldība pati ir pārsteigta: “Šī tiešām ir mūsu kapsēta?”
Kādreiz mēģinājām saskaitīt visas Latvijas kapsētas un tikām pāri pieciem tūkstošiem. Tur bija arī baznīcu kapi, baronu kapi, zviedru senkapi, vietas, kur mūsdienās nav ne piemiņas zīmes, ne kā cita. No vienas puses, tā ir bijusi kapsēta, bet par kapsētu mūsdienu izpratnē to arī nevar nosaukt. Tas ir sarežģīts jautājums.
Medijos esat minējuši, ka ir arī ģimeņu kapsētas īpašumu robežās, kur agrāk apbedīja.
M. Rone: Esam pat digitalizējuši vienus ģimeņu kapus – Kundziņu kapus Talsu novadā. Pieteicās tuvinieki un brīvprātīgi tos safotografēja, atsūtīja datus. Tie ir vēsturiski kapi.
Savulaik ir bijušas dzimtas mājas, un mežmalā vai kalniņā apbedīja tuviniekus. Ir dzimtas, kas vēl joprojām šos kapus uztur, kopj un tur tiekas. Ir arī daudz tādu kapu, par kuriem neko nezinām.
Man nāk prātā kapi Bauskas novada Brunavas pagastā, kuri savulaik bijuši ģimenes kapi, bet pašvaldība tos jau ir pārņēmusi. Arvien vairāk saņemam ziņas par mežā atrastiem seniem kapiem.
Vai tādus kapus vajadzētu digitalizēt?
Man liekas, ka par tiem vajadzētu zināt. Kapi teorētiski ir vietas apgrūtinājums – ir jautājumi par gruntsūdeņiem un visu pārējo. Ja apbedīts nevis viens, bet vairāki cilvēki, ilgtermiņā šī vieta ir neaizskarama un neizmantojama.
Kas notiek ar kremācijas urnām? Tās arī digitalizē? Tagad tās var apbedīt zemes kapā vai ievietot kolumbārijā, piemēram, Meža kapos.
Urnas tiek fiksētas, ja tās apbedī kapsētā, saskaņojot ar kapsētas pārvaldnieku.
Tā ir liela problēma, jo daudzi domā: vakarā aiziešu ar maisiņu, izrakšu bedrīti, aprakšu urnu un būšu izpildījis pienākumu. Tā īstenībā nedrīkst rīkoties – viss jāsaskaņo.
Otrs variants: pelnus izkaisa jūrā, ezerā vai kādā īpašā vietā, bet tas nekur netiek fiksēts. Cilvēki zvana un meklē tuvinieku, saka, ka viņš ir miris, bet mūsu sistēmā nav atrodams.
Tad var būt, ka kapsēta nav digitalizēta. Vai arī cilvēks kremēts un urna kaut kur nesaskaņoti apbedīta vai pelni izkaisīti. Tādā gadījumā šo personu sistēmā neatradīs.
Kā šo problēmu risināt?
Grūti pateikt. Pēc vienas intervijas Latvijas Radio piezvanīja cilvēks un pastāstīja, ka sievas urna viņam stāv mājās uz kamīna. Es pat nezinu, ko ar tādu informāciju darīt un kā to atzīmēt.
Ja tas būs aktuāli, padomāsim, kā to integrēt “Cemety” sistēmā. Bet tad tas vairs nebūs digitalizācijas process – tas būs atkarīgs no tā, cik daudz informācijas cilvēki sniegs par to, kur atrodas pelni.
Jūsu mājaslapā apbedījumu vietas var meklēt bez maksas pēc vārda, uzvārda, kapsētas, dzimšanas vai miršanas gada. Uzklikšķinot uz vārda un uzvārda, var arī apskatīties, kā kaps izskatās. Vai redzat, ka cilvēki šos datus izmanto?
Protams, ir pat tā: esam uztaisījuši bildes, bet cilvēki satraucas, ka tajās redzamas vecas puķes. Tad viņi aiziet sakopt, atsūta jaunu bildi un grib, lai viss izskatītos glīti.
Daudzi vēsturnieki ir atraduši dzimtas saknes. Bija gadījums Bauskas novada Gailīšu pagastā: kapavieta bija ar nezināmu uzvārdu, un tai bija sākts aktēšanas process. Cilvēkam bija aizdomas, ka tas varētu būt viņa dzimtas zars. Viņš teica: “Nezinu, vai tā tiešām ir, bet aizbraukšu, sakopšu un atsūtīšu bildi. Vai tad aktēšanu noņems?”
Saņemam arī e-pastus, kuros cilvēki papildina informāciju. Bieži uz pieminekļa ir tikai “Zariņu ģimene” vai “Kociņu ģimene”, bet blakus ir vairākas kopiņas bez papildu datiem. Cilvēki iesūta informāciju un to papildina. Es teiktu, ka sistēmu ļoti izmanto.
Kapsētu likuma ietekme
Medijos esat teikusi, ka vajadzīgs vienots regulējums par kapsētām un to pārvaldību. Šogad 29. aprīlī stājās spēkā Kapsētu likums. Kā tas ietekmē jūsu biznesu?
M. Blate: Tagad pašvaldības saprot: agrāk digitalizācijas sistēmu ieviesa brīvprātīgi, bet likums nosaka, ka tas ir jāizdara tuvāko četru gadu laikā.
M. Rone: Mēs piedāvājam loģisku trīs gadu plānu – sākt digitalizāciju ar atvērtajām, pēc tam daļēji slēgtajām un tad slēgtajām kapsētām. Jo līdz 2030. gada aprīlim visam jābūt digitalizētam.
Cik izmaksā vienas kapsētas digitalizācija?
Izmaksas nosaka kapsētas lielums. Tās rēķina pēc hektāriem. Vidējais kapsētas lielums ir trīs līdz pieci hektāri. Viena hektāra kapa vietu digitalizācija maksā nepilnus 1500 eiro. Tajā ietilpst visi trīs posmi – topogrāfiskā uzmērīšana, datu ielāde sistēmā un pārējais darbs līdz nodošanai. Lai digitalizētu kapsētu, ir jāreizina summa ar hektāru skaitu.
Biznesa attīstības perspektīvas
Par biznesu kopumā. Pēdējo trīs gadu dati rāda, ka 2023. gadā “Cemety” apgrozījums bija 303 tūkstoši, peļņa – 85 tūkstoši eiro. 2024. gadā apgrozījums bija 293 tūkstoši, peļņa – 74 tūkstoši eiro. Savukārt 2025. gadā apgrozījums bija 400 tūkstoši, peļņa – 119 tūkstoši eiro. Kāds kopumā ir kapsētu digitalizācijas bizness? Vai ir konkurenti?
M. Rone: Konkurentu, kas piedāvātu līdzvērtīgu, grāmatvedībai līdzīgu sistēmu, tirgū nav.
Kādus uzņēmuma finanšu rezultātus plānojat šogad?
M. Blate: Šogad finanšu dati būs apmēram pagājušā gada līmenī. Vēl neesam galīgi visu apkopojuši, bet pēc sajūtām būs līdzīgi.
M. Rone: Daudz kas atkarīgs no laikapstākļiem. Ja šādi laikapstākļi saglabāsies, varēsim turpināt strādāt. Ja uznāks sniegs, iestāsies pauze un gaidīsim pavasari.
Tātad galvenais šķērslis ir sniegs?
Slikti laikapstākļi – sniegs un lietus. Sniegā neredz ne kopiņas, ne apmales, nevar norakstīt informāciju. Lietū pieminekļi ir slapji, un ļoti daudzi uzraksti nav izlasāmi.
Kādi vēl ir uzņēmējdarbības šķēršļi?
M. Blate: Reizēm ir problēmas ar darbiniekiem. Kad digitalizējām Rīgu un darba bija ļoti daudz, meklējām darbiniekus. No 20 cilvēkiem palika trīs. Pārējiem nebija laika vai negribējās.
Mums ir septiņi pastāvīgie darbinieki, bet sezonā atkarībā no darba apjoma atjaunojam sadarbību ar kādu iepriekšējo darbinieku vai pieņemam jaunus.
Kādas ir biznesa attīstības perspektīvas?
Latvijā ir skaidrs: ja likums prasa kapsētas digitalizēt četru gadu laikā, visticamāk, pakāpeniski tās digitalizēsim.
Otrs virziens ir ārzemes, kur turpinām strādāt pie sistēmas piedāvāšanas. Līdzīgi kā Lietuvā, kur vietējais partneris izmanto sistēmu un veiksmīgi digitalizē kapsētas.
Paralēli skatāmies arī uz apbedījumu vietu kopšanu, lai gan tā nav mūsu pamatdarbība. “Cemety” esam vairāk uz IT balstīts uzņēmums.
Bet, kad digitalizējām pirmās kapsētas, sāka rakstīt ārzemju latvieši: “Skatos, ka mūsu ģimenes kapu vieta aizaugusi. Vai gribat sakopt?”
Sākumā pakalpojumu nereklamējām, bet vienā brīdī skatījāmies – jau pieskatām un palīdzam sakopt vairāk nekā simt apbedījumu vietu.
Tagad, kad pieņemts Kapsētu likums, cilvēki droši vien vairāk satrauksies, ka nesakoptu vietu pašvaldība var atņemt.
Pakalpojumu piedāvājam tikai digitalizētajās kapsētās, kur var precīzi norādīt vietu. Ar fotogrāfijām saskaņojam, vai tā ir īstā.
Klientiem sūtām bildes pirms un pēc kopšanas. Darbinieks aizbrauc, nofotografē, sakopj un nofotografē vēlreiz. Cilvēks redz, ka darbs izdarīts.
Dažreiz cilvēks fotogrāfijā ierauga, ka piemineklis ir šķībs, un jautā, vai varam iztaisnot. Izvērtējam, vai varam, un piedāvājam. Tā veidojas sadarbība ar klientu, nevis tikai “samaksāja, sakopām, viss”.
