Vēlreiz par Imigrācijas likumu jārunā tāpēc, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šo likumu atgrieza atkārtotai izskatīšanai. Pirmkārt, prezidents norādīja, ka tikai trešajā lasījumā, kad vairs nevajadzētu izlemt konceptuālus jautājumus, veidots principiāli jauns tiesiskais regulējums, tostarp par ārzemnieka tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja ārzemnieks ieguldījis mūsu valsts ekonomikā vismaz 150 000 eiro.
Prezidents norādīja, ka likumdevējam ir jāgūst pārliecība, ka regulējums par šo ieguldījumu ir pilnīgs un pietiekams un nav vajadzīgs deleģējums Ministru kabinetam, piemēram, pārbaudīt investīcijām izmantoto finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi un noteiktu investīciju izmantošanas mērķus.
Otrreizējai caurlūkošanai – gandrīz 20 priekšlikumi
Otrreizējai caurlūkošanai iesniegti 18 priekšlikumi. Pārsvarā to autori ir Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”), kā arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Trešdien liela daļa Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes laika tika patērēta, strīdoties par to, kuri priekšlikumi ir skatāmi un kuri nē, jo Saeimas Juridiskais birojs uzstāja, ka drīkst izskatīt tikai tos priekšlikumus, kas attiecas uz prezidenta iebildumiem.
Ja deputāti vēlas mainīt vēl kaut ko, nepieciešams radīt jaunu likumprojektu, tāpēc strīdi bija par to, kas attiecas uz prezidenta iebildēm un kas nē. Piemēram, Kulberga padomnieks Didzis Dejus teica, ka Juridiskā biroja skatījums esot pārāk šaurs.
Premjera iecere būtiski palielināt ārvalstu investoru devumu valsts budžetam atzīta par neizskatāmu. Premjers bija rosinājis noteikt, ka termiņuzturēšanās atļauju var saņemt, ja vismaz uz 7 gadiem iegulda 100 tūkstošus eiro speciālā valsts izveidotā fondā vai 150 tūkstošus cita pārvaldnieka fondā. Turklāt būtu jāveic ikgadējs 10 tūkstoš eiro maksājums valsts budžetā.
Premjera pārstāvis gan norādīja, ka deputāti var atrast citus risinājumus, kā virzīt premjera priekšlikumus tālāk, bet vairākuma atsaucības tam nebija.
Garākā diskusija – par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā
Garāka diskusija pēc būtības tomēr bija par ekonomikas ministra ierosinājumu atgriezties pie termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas pret ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.
Saskaņā ar priekšlikumu – tas netiktu ļauts Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī šo valstu dubultpilsoņiem, taču deputāti, kas pret to iebilda, norādīja, ka dubultpilsonības faktu ar Krieviju vai Baltkrieviju realitātē ir teju neiespējami pārbaudīt.
Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”) sacīja: “Mēs arī neatbalstām atgriešanos pie termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā. Šis it kā drošības ventilis, kas paredz, ka dubultpilsoņiem nē, nav šādas iespējas pārbaudīt. Parādīs, piemēram, tikai Armēnijas pasi, kaut ir zināms, ka šīm valstīm ir ļoti daudz dubultpilsoņu.”
Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) norādīja, ka Latvijai jau bijusi negatīva pieredze ar šādu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Nav runa tikai par valsts drošību, to dēļ, piemēram, auga nekustamo īpašumu cenas.
Tikmēr nekustamo īpašumu nozares pārstāvji pauda atbalstu ekonomikas ministra priekšlikumam. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits apgalvoja, ka cenas ietekmē ne jau termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana, bet gan iespēja ārzemniekiem pirkt nekustamos īpašumus, ko Saeima negrasās aizliegt. Drošības riskus termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai saistībā ar nekustamo īpašumu iegādi Šmits nesaskatot.
Viņš sacīja: “Mums ir ļoti regulēta imigrācijas politika, un es apšaubu, ka trūkst resursu iekšlietu struktūrām pārbaudīt kaut vai līdz simts cilvēku – turīgus cilvēkus, kuri varbūt pat atlido, kā saka, ar savām lidmašīnām un kuriem vismaz loterijas kārtībā dod šo teorētisko iespēju uzturēšanās atļauju saņemt.”
Atbalstu Valaiņa priekšlikumiem no deputātiem pauda tikai Edmunds Zivtiņš (“Latvija pirmajā vietā”). Viņš teica, ka arī draudzīgo valstu pilsoņiem nebūs iespējas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, pērkot nekustamos īpašumus, kā arī norādīja, uz kādu, viņaprāt, dubultmorāli.
Zivtiņš sacīja: “Dubultmorāle, kas nāca tieši no Rīgas domes – man priekšā ir vēstule, kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments nomas konkursā izvēlējās un nomas maksu saņem no Krievijas. Tātad tur, kur mēs lemjam par investīciju piesaisti no draudzīgām valstīm, to nedrīkst, bet attīstības departaments īrē telpas un mājas no Krievijas pilsoņiem.”
Galu galā komisija atbalstīja Imigrācijas likuma virzīšanu trešajam lasījumam. Salīdzinot ar prezidenta noraidīto versiju, būtiskākā izmaiņa ir nedaudz pastiprināta drošība. Proti, Ministru kabineta izstrādātā kārtībā pārbaudīs arī tos ārvalstniekus, kuri īpašā fondā ieskaitīs vismaz 150 000 eiro investīcijām Latvijā un prasīs termiņuzturēšanās atļauju. 20. augustā par to vēl būs jābalso Saeimas plenārsēdē.
KONTEKSTS:
Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Imigrācijas likumu, kas paredz būtiski pastiprināt migrācijas kontroli, pārskatīt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kā arī paredz iespējas ārzemniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret investīcijām.
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 19. jūnijā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Imigrācijas likumu, rosinot pārskatīt normu par termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām Latvijā.
