Kontrabandas preces – cigaretes un tabaka – visbiežāk tiek ievestas no Baltkrievijas puses pa dzelzceļu, kaut gan arī citu veidu, kā pāri robežai dabūt nelegālo preci, pietiek, atzina Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta galvenais inspektors Juris Užulis.
“Mūsu primārais uzdevums ir nelegālās imigrācijas apturēšana uz robežas, un otrais ir preču nelikumīgas pārvietošanas [novēršana]. Kontrabanda palikusi savādāka, jo agrāk robeža bija vieglāk pieejama, tagad tā tiek nopietni apsargāta un tieši pa zaļo robežu kontrabandistiem ir daudz grūtāk [pārvietot]. Tāpēc tiek izmantoti dažādi citi veidi, jaunas tehnoloģijas, lai prece varētu tikt pāri robežai,” skaidroja Užulis.
Pērn gandrīz katra desmitā nelegālā cigarete jeb 9,8% no nelegālo cigarešu apjoma Latvijā ieradusies no Baltkrievijas, kas gan ir ievērojams samazinājums, salīdzinot ar situāciju pirms trim gadiem, kad nelegālo cigarešu apjoms no Baltkrievijas veidoja 67,2%.
“Pagājušajā gadā mēs esam izņēmuši vairāk nekā 23 miljonus cigarešu. Lielāko daudzumu esam konstatējuši uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, bet viens liels gadījums tika konstatēts Liepājas ostā, kur mēs izņēmām vairāk nekā 10 miljonus nelegālu cigarešu,” par aizvadītā gada rezultātiem kontrabandas apkarošanas jomā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.
“Ja runā par kravas transportlīdzekļiem, tad cigaretes slēptā veidā tiek ievestas transportlīdzekļu konstrukcijās. Un arī vieglajās automašīnās tiek veidoti slēpņi, kad bieži, braukājot pāri robežai, var ievest diezgan lielu apjomu cigarešu.”
Kārkliņa-Ādmine uzsvēra, ka valstī parādījusies jauna tendence – uz vietas Latvijā nelegālie darboņi ir sākuši viltot dažādu zīmolu cigaretes.
Būtisks apjoms no viltojumiem tika ražots arī Latgales reģionā un pierobežā, ko apliecina pagājušajā gadā Valsts robežsardzes atklātā nelegālo cigarešu ražotne Ludzā, kas izrādījās lielākā atklātā nelegālā ražotne Eiropā pēdējos gados. Cigarešu viltošana strauji pieaug – pērn viltotās cigaretes veidoja jau 40% no visām nelegāli patērētajām cigaretēm.
“Parādās iekšzemē ražotas, viltotas cigaretes, kas tiek ražotas ar Baltkrievijas akcīzes markām,” stāstīja Kārkliņa-Ādmine.
Būtiska nelegālā tirdzniecība skar arī bezdūmu alternatīvas, piemēram, karsējamo tabaku, elektroniskās cigaretes un beztabakas nikotīna spilventiņus. Kā atzīmēja SIA “Philip Morris Latvia” pārstāve Madara Apsalone, šo produktu nelegālā tirdzniecību notiek galvenokārt internetā, gan starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan arī valstīm ārpus ES.
“Ir ļoti jāpārdomā, kāds ir produkta regulējums. Mēs gribam, lai būtu šāds regulējums, tiesiskais ietvars, kurā darboties, bet, no otras puses, ieviest precēm ļoti nesamērīgus ierobežojumus rada ļoti lielu risku nelegālai tirdzniecībai. Ja mēs runājam tieši par tabakas un nikotīna produktiem, tie ir akcizēti produkti, tāpēc ļoti lielus riskus kontrabandai rada tas, ka ir ļoti būtiskas nodokļu atšķirības starp Latviju un kaimiņvalstīm.
Piemēram, Baltkrievijā cigaretes maksā četras reizes lētāk nekā Latvijā, un tas ir liels nelegālās tirdzniecības risks,” skaidroja Apsalone.
Pašlaik elektroniskās cigaretes un piedevas, izmantojot iespēju pasūtīt tās internetā, Latvijā ienāk pārsvarā no Ķīnas. Tāpēc īpaši būtiska ir saprātīgi īstenota valsts nodokļu, ierobežojumu un aizliegumu politika.
“Ja runā par jaunajiem nikotīnu saturošajiem produktiem, piemēram, elektroniskās cigaretes un nikotīna spilventiņi, tad šiem produktiem no šī gada 1. janvāra ir ļoti būtiski ierobežojumi, ir aizliegtas jebkuras garšas, izņemot tabakas garšu. Tas, protams, rada lielus nelegālās tirdzniecības riskus, ja nav ieviests papildu plāns, kā šos riskus kontrolēt, tad pēc būtības mēs šos legālos lietotājus pārvirzām uz nelegālo tirgu,” norādīja Apsalone.
Pagājušonedēļ Rēzeknē norisinājās diskusija “Kontrabandas mazināšanas izaicinājumi un perspektīvas Latvijas austrumu pierobežā”, kurā eksperti, tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji diskutēja par iespējām, kā mazināt nelegālo preču apriti Latvijas austrumu pierobežā, jo tikai pērn Latvijas valsts budžets zaudēja vairāk nekā 40 miljonus eiro nesamaksāto nodokļu dēļ.
