Liela interese par jaunajām mājām
“Šī ir māja, kas būs mums; perspektīvā vēl ir tādas pašas septiņas mājas. Šeit arī tiks izbūvēta iela, un promenāde būs gar pašu Gaujas krastu,” izrādot vizualizāciju, Latvijas Radio stāstīja būvfirmas “Renesanse” valdes loceklis Raimonds Kuncevičs.
Ēka top Gaujas krastā un, kaut arī vēl tikai tiek būvēta, interese par dzīvokļiem jau ir ļoti liela.
“Ja godīgi jāsaka, tad pirmie divi dzīvokļi augšējos stāvos jau bija rezervēti pat tad, kad mēs vēl nebijām neko sākuši darīt, cilvēku interese ir, un tā tirdzniecība aizgāja diezgan labi,” sacīja Kuncevičs.
Par potenciālo pircēju interesi nesūdzas arī būvfirmā “Aimasa”, kura būvē piecu stāvu daudzdzīvokļu māju. Tajā būs 53 dzīvokļi.
Valmieras dzīvojamo namu vizualizācijas Foto: Publicitātes attēlsValmieras dzīvojamo namu vizualizācijas Foto: Publicitātes attēlsValmieras dzīvojamo namu vizualizācijas Foto: Publicitātes attēlsValmieras dzīvojamo namu vizualizācijas Foto: Publicitātes attēlsValmieras dzīvojamo namu vizualizācijas Foto: Publicitātes attēlsValmieras dzīvojamo namu vizualizācijas Foto: Gunta Matisone, Publicitātes attēls
“Pēc veiksmīgi attīstīta projekta Georga Apiņa ielā tepat Valmierā, mēs bijām pārliecināti, ka mums jāturpina. Valmiera ir attīstīta pilsēta, šeit trūkst mājvietu, tāpēc otrreizējā tirgū dzīvokļiem ir ļoti augstas cenas, kas jau sāk tuvināties jaunu dzīvokļu cenām,
līdz ar to cilvēki ir gatavi pirkt jaunus dzīvokļus un arī bankas ir gatavas finansēt; jā, šobrīd tiešām tā interese ir diezgan liela,” stāstīja pārdošanas vadītāja Madara Apsīte.
Pašvaldībā priecājas par investoru interesi
Šīs nav pirmās privāto uzņēmēju būvētās daudzdzīvokļu mājas Valmierā, divas jau savus iemītniekus ir uzņēmušas. To, ka daudzdzīvokļu ēku celtniecībā iesaistījušies privātie attīstītāji, Valmieras novada Būvvaldes vadītāja Jolanta Brūniņa skaidroja ar pilsētas ekonomisko attīstību.
“Pēdējo gadu laikā priecē tas, ka tiešām ir arī privātie investori atraduši par iespēju, izpētot esošo situāciju, uzsākt savus projektus. Noteikti gan to ietekmē tas, ka Valmierā cilvēki varbūt ir maksātspējīgāki nekā kaut kur citur,” norādīja Brūniņa.
Valmieras novada būvvaldē atzinīgi vērtēja arī to, ka divi jau gatavie nami tapuši, pārbūvējot kādreiz būvēt sāktas un vēlāk pamestas būves.
“Atslēgas vārds ir tas, ka šos objektus pārņem būvnieki, viņi paši paņēmuši, paši būvē un acīmredzot arī tās investīcijas ir drusciņ citas. Paši rēķina un paši droši vien sev nekādas naudas virsū nerēķina,” uzskatīja Brūniņa.
Būvnieki uzteic sadarbību ar bankām
Būvnieki atzina, ka, lai privātie attīstītāji reģionos uzņemtos daudzdzīvokļu māju būvniecību, ļoti svarīga ir pirktspēja, kā arī banku atbalsts.
“Mēs arī banku izmantojām, bija ļoti atsaucīga, un es domāju, ja ir pareizi viss nostādīts un būvuzņēmējs var pierādīt savu ieguldījumu, tad ar bankām nav problēmu. Visa pamats ir, lai cilvēkiem ir darbs. Ja cilvēkiem ir darbs, ja cilvēkiem ir ienākumi, bankas to redz,” teica Kuncevičs.
Dzīvojamo namu būvniecība Valmierā Foto: Gunta Matisone / Latvijas RadioDzīvojamie nami Valmierā Foto: Gunta Matisone / Latvijas RadioDzīvojamie nami Valmierā Foto: Gunta Matisone / Latvijas Radio
Arī SIA “Aimasa” pārdošanas vadītāja Madara Apsīte vērtēja, ka bankas ir kļuvušas pretimnākošākas.
“Viens no galvenajiem noteikumiem, ka bankas gan attīstītājiem palīdzēs ar finansējumu, gan dzīvokļa pircējam, jo lielākā daļa pircēju ir, kuriem vajag bankas palīdzību, jo lieliem dzīvokļiem summa sāk tuvināties privātmājai, līdz ar to tas ir vairāk tāds pirktspējas jautājums,” sacīja Apsīte.
Bet šobrīd dzīvokļa pircējam jārēķinās, ka summu sadārdzina augstais pievienotās vērtības nodoklis.
“Kā vispār varētu attīstīt, ka būvnieki gribētu būvēt ārpus Rīgas?
Tas viens varētu būt kaut kāda valsts vai “Altum” programma saistībā ar PVN, jo jaunajiem projektiem ir 21% PVN, kas ir viena piektdaļa klāt pie mūsu būvnieku cenas,” sacīja Apsīte.
Šobrīd Valmieras novada būvvaldē ir akceptēts vēl viens jauns projekts būvfirmai SIA “Sanart” daudzdzīvokļu nama būvniecībai.
