Pārbaudē secināts, ka valdības atbalstītā pamatkapitāla samazināšana nemazina ne “airBaltic” vērtību, ne arī valstij piederošo akciju skaitu. Tāpat nemainīgas paliek “airBaltic” saistības pret valsti sakarā ar tai sniegto valsts atbalstu.
Pamatkapitāla samazināšana par 571,293 miljoniem eiro, novirzot tos iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu segšanai, netraucē to nosacījumu izpildi, uz kādiem valsts atbalsts ir ticis sniegts un uz kādiem “airBaltic” ir jāīsteno izeja no valsts atbalsta.
Prokuratūras veiktajā pārbaudē gūts apstiprinājums tam, ka pamatkapitāla samazināšana ir saistīta ar nepieciešamību vienkāršot akciju struktūru, nosakot visām akcijām vienu kategoriju un samazinot akciju nominālvērtību. Akciju nominālvērtības samazināšana un tā rezultātā radušās akciju vērtības starpības novirzīšana zaudējumu segšanai uzlabo sabiedrības finansiālo situāciju. Savukārt raugoties no valsts interešu viedokļa, pamatkapitāla samazināšana un tā rezultātā radušās akciju vērtības starpības novirzīšana zaudējumu segšanai
uzlabo akciju likviditāti, kas ir būtiski, lai veiksmīgi varētu tikt īstenota “airBaltic” iziešana no valsts atbalsta, kas tika sniegts, lai “airBaltic” pārvarētu Covid-19 sekas.
Valdība, pieņemot lēmumu atbalstīt pamatkapitāla samazināšanu, ir rīkojusies savas kompetences ietvaros, secinājusi Ģenerālprokuratūra.
Tikmēr “Apvienotā saraksta” Saeimas deputāti, kuri vērsās Ģenerālprokuratūrā, ar atbildi nav apmierināti. Viņi vēlējās noskaidrot, vai prokuratūra veiks pārbaudi, lai noskaidrotu, “kā varēja tikt pieļauta situācija, ka nodokļu maksātāju ieguldītie līdzekļi “airBaltic” vismaz 526 miljonu eiro apmērā pēc būtības tiek norakstīti zaudējumos?”, kā arī aicināja izvērtēt visu iesaistīto valsts amatpersonu atbildību. Viņi vēlējās noskaidrot, vai prokuratūra veiks pārbaudi, lai noskaidrotu, “kā varēja tikt pieļauta situācija, ka nodokļu maksātāju ieguldītie līdzekļi “airBaltic” vismaz 526 miljonu eiro apmērā pēc būtības tiek norakstīti zaudējumos?”, kā arī aicināja izvērtēt visu iesaistīto valsts amatpersonu atbildību.
Saeimas frakcijas “Apvienotais saraksts” priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja: “Mēs par to jautājām, ja šī iela ieguldītā nauda tika ieguldīta pamatkapitālā, grāmatvediski juridiski tiek norakstīta, vai valsts saņems atpakaļ naudu, vai un kā tiks saņemta atpakaļ? Tas, ko mēs saņemam no Ģenerālprokuratūras, jautājumu nevis pēc būtības, bet grāmatvedisku, juridisku atrakstīšanos, ka grāmatvediski juridiski viss ir kārtībā. Par to jau šaubu nebija.”
“Apvienotais saraksts” plāno konsultēties ar juristiem, vēlreiz sazināties ar prokuratūru, lai pieņemtu lēmumu, vai pārsūdzēt prokuratūras pieņemto lēmumu.
KONTEKSTS:
Valdība 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Patlaban ar “airBaltic” stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Par “airBaltic” akcijām interesi pirms potenciālā publiskā piedāvājuma (IPO) izrādījis kāds stratēģiskais investors, kura vārdu vēl neatklāj. Taču izskanējis, ka tā varētu būt Vācijas lidsabiedrība “Lufthansa”.
“airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss vien norādījis, ka pēc investora paziņošanas sabiedrībai būšot “pozitīvs pārsteigums”. Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Televīzijai atklāja, ka potenciālais “airBaltic” investors “ir labi zināms ikvienam no mums”.
Gatavojoties akciju IPO procesam, “airBaltic” pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Šis lēmums iztrūkstošā skaidrojuma dēļ raisīja lielas bažas sabiedrībā. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) vēlāk skaidroja, ka nauda, kas tiek norakstīta, ir vēsturiskie zaudējumi. Šādi rīkojoties, uzņēmuma saistības samazinās, bet, vērtība, iespējams, pat palielinās.
Septembrī Ģenerālprokuratūra pēc opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” rosinājuma sāka pārbaudi saistībā ar valdības lēmumiem par Latvijas nacionālo aviokompāniju “airBaltic”.
“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022. gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet 2,03% finanšu investoram – Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1”.
