Likuma izmaiņas atliek, gaidot memorandu
Valdības pārstāvji par mēģinājumiem mazināt pārtikas cenas runā ilgi. Vismaz līdz šim nekāda taustāma rezultāta nav bijis, taču tas varētu mainīties, apgalvo Ekonomikas ministrijā.
Jau pērn oktobrī Ekonomikas ministrija sāka apspriest pārtikas preču uzcenojuma ierobežošanas ideju. Viens no galamērķiem toreiz bija, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%. Tas, protams, izraisīja daudz diskusiju un strīdu, sākot ar to, vai valsts drīkstētu iejaukties tirgus attiecībās, kā arī par to, ka, piemēram, vietējo ražotāju precēm nereti lielveikalā ir lielāks uzcenojums vai citu iemeslu dēļ lielāka gala cena.
Rezultātā Latvijas iedzīvotāji bieži pērk importa analogus, jo tiem varētu būt ievērojami labāka cena.
Gada sākumā tas nonāca pie projekta par grozījumiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas aizliegtu piemērot atšķirīgus nosacījumus lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, kas diskriminē lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Atbalsts nebija viennozīmīgs, tirgotāji ļoti asi iestājās pret piegādes procesu ietekmēšanu.
Pašlaik likums ir atvērts Saeimā, bet tieši paredzētais sodu faktors beidzot licis nozarei sēsties ar valsti pie sarunu galda un sākt diskusiju par pārtikas cenu mazināšanu.
Trešdien likuma izmaiņām vajadzētu tikt nodotām uz 1. lasījumu Saeimā, bet pirmdien EM nāca ar citu piedāvājumu, kas palīdzētu atrisināt gan cenu kāpuma problēmu, gan arī vietējo ražotāju atbalstu. Tas ir sadarbības memorands, kuru parakstītu un brīvprātīgi pildītu tirgotāji un ražotāji.
Plāno, ka pamata preču grupā būs jānodrošina produkts ar zemāku cenu
Sarunu rezultātā valsts, pārtikas tirgotāji, kā arī ražotāji nākamnedēļ plāno parakstīt vienošanos, kas tai skaitā noteiks – veikaliem pamata preču grozā būs jānodrošina vismaz viens produkts ar ievērojami zemāku cenu.
“Pamata preču” grozā būs, piemēram, maize, eļļa, piena produkti, gaļa un citas ikdienā bieži izmantotas preces.
No praktiskā viedokļa tas nozīmē – veikaliem šajā preču grupā katru dienu būs jānodrošina vismaz viens produkts ar ievērojami zemāku cenu.
Iepriekš tika pieļauts, ka, mēģinot mazināt pārtikas cenas, valsts palielinās tirgotājiem nosakāmos sodus par negodīgu komercpraksi. Tomēr, parakstot šādu vienošanos, nozare no bargākiem sodiem pagaidām izvairījusies.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis gan atzina: “Es nevaru šodien pateikt, vai izdosies samazināt cenas. Visiem produktiem…
Varbūt, ka atsevišķiem produktiem, identificējot šo saucamo preču grozu, cenas samazināsies, varbūt paliks uz vietas. To mēs redzēsim, bet viennozīmīgi, ja kaut kas samazināsies, kādām precēm, ekskluzīvām precēm, nišas produktiem, cenas varētu palielināties.”
Tas būtībā nozīmē – tirgotāji varētu kompensēt pazaudētos ienākumus. Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) neizslēdz iespēju, ka, samazinoties cenām “pamata preču grozā”, tās varētu pieaugt citām precēm. Taču svarīgākais esot tieši šis pamata grozs.
“Pilnīgi viss preču klāsts, kas ir veikalā, tie ir vairāk nekā 10 000 produktu vienību. Es domāju, ka, mazākais, tie ir 2000 produktu vienību, to mēs, visticamāk, ne ar kādiem likuma grozījumiem nepanāksim. Bet tās, kas ir iedzīvotājiem primāri nepieciešamās un ikdienai svarīgās produktu grupas, to gan mēs šajā gadījumā esam uzrunājuši,” atzina Valainis.
Par memoranda tekstu vēl jāvienojas
Biedrības Zemnieku Saeima vadītājs Mārtiņš Trons novērtēja memoranda ieceri pozitīvi, bet atzina, ka puses vēl nav vienojušās par memoranda tekstu.
“Mēs neesam tālu no iespējamiem kompromisiem, būs vēl saruna ar ministru un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, jo ir vēl daži piedāvājumi no mūsu puses attiecīgi, kā tiešām varbūt arī šodien mēģināt panākt to gala vienošanos par iespējamo memoranda tekstu. Tas, ko mēs, protams, no savas puses kā ražotāji uzsveram, ka ir būtiski rast risinājumu, kā sabiedrībai nodrošināt, bet otra lieta, kas ir ļoti svarīgs jautājums un ko mēs nevaram nošķirti skatīt – arī vietējās produkcijas noieta palielināšana,” norādīja Trons.
Savukārt ministrijā pastāstīja, ka apspriesta arī pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīka ieviešana, kas veicinātu konkurenci, arī ideja par zemo cenu produktu grozu, kur būtu kategorijas un katrā produkts ar zemāku cenu, un šie produkti regulāri mainītos.
Latvijas Bankas pārstāvja Ulda Rutkastes ieskatā, tieši cenu salīdzināšanas rīks varētu būt svarīgākais cenu mazināšanai jau lielākā mērogā. Pārtikas cenas pie mums pieaugušas straujāk nekā citviet, kas liek domāt – Latvijā konkurence šajā sektorā nav pietiekama.
“Man tas izskatās pēc tādas uzņēmēju rīcības, ka, jā, izmaksu spiediens, tajā brīdī palielinām cenu, varbūt nedaudz vairāk, nekā izmaksas liek, nenoteiktība liela, gaida, ka nākotnē tās cenas arī pieaugs. Un tajā brīdī, kad tās cenas koriģējas, varbūt patērētājs ir arī pieradis pie jaunās cenas, tajā brīdī tā cena netiek samazināta.
Tas nozīmē – ja būtu aktīvāka konkurence, droši vien tā nevarētu rīkoties.
Tad būtu kāds tirgus dalībnieks, kas, gribot piesaistīt vairāk klientus, arī tās cenas samazinātu. Un citiem būtu jāseko,” skaidroja Rutkaste.
Komisijā izskanēja arī bažas, ka memorands, kuram nebūs juridiska spēka, netiks brīvprātīgi ievērots.
Memorandu par pārtikas cenām, pēc ekonomikas ministra teiktā, parakstīs ap 70% nozares. Tas nebūs juridiski saistošs, taču gadījumā, ja veikali vienošanos neievēros, valdība savās rokās saglabā kārti atgriezties pie sodu palielināšanas.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure arī uzsvēra, ka memorandā ir jāvelta īpaša uzmanība vietējo ražotāju atbalstam. Tas ir jāparaksta, bet tā ietekme vēl būs jāvērtē.
“Mēs atgriezīsimies rudenī, paskatīsimies reāli, kā izskatās memoranda pildījums, un pēc tām mēs atgriežamies, ja viņš netiek pildīts, pie grozījumiem likumprojektā. Jo tur ir godīgas tirdzniecības punkti, kuri tiešām palīdzēs ražotājam, vietējam ražotājam, konkurēt ar importa precēm,” sacīja Šure.
KONTEKSTS:
Konkurences padome secinājusi – tirgotāji nereti dažādi uzceno Latvijas un citu valstu preces. Tādēļ valdība piedāvāja likumā aizliegt piemērot atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus piegādātājiem. Plānots aizliegt tirgotājiem vienpusēji grozīt piegādes līgumus, ja par to nav iepriekš paziņots. Paredzēts aizliegt piemērot vienpusējas sankcijas par piegāžu prognozes neizpildi 10% apjomā. Par svaigu dārzeņu un ogu piegādi būs jānorēķinās 20 dienu laikā. Paredzēts būtiski palielināt sodus par negodīgu komercpraksi.
Uzņēmēji jau iepriekš brīdināja: var panākt pretējo efektu – mazo ražotāju produkti pazudīs no plauktiem.
Izmaiņas likumā ir viens no Ekonomikas ministrijas soļiem, lai mazinātu pārtikas cenas Latvijā. Tematam par pārtikas cenu straujo kāpumu valdība pievērsās jau pavasarī, kad uzdeva Konkurences padomei un citām iestādēm sagatavot priekšlikumus cenu mazināšanai. Mērķis panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%.
