Saimniece: Ļoti pieprasītas ir brīvi turēto vistu olas
Lēdurgas pagasta saimniecība “Pakalni” putnkopībā darbojas jau sešus gadus. Šobrīd šeit ir intensīvais pirms Lieldienu laiks, atzina saimniece Laura Lucava-Logina. Saimniecība sāka darbu ar aptuveni 300 vistām un straujāk attīstījusies pēdējos divos gados, sasniedzot jau ap 600 vistu ganāmpulku. Pieprasījums pēc mājas olām patlaban ir liels arī ikdienā.
“Šobrīd ir ļoti liels pieprasījums pēc olām, kas ir no brīvās turēšanas vistām. Ar citām saimniecībām arī runājot, liekas, ka, nu, mūs apēdīs. Tikai dod, dod, dod, bet tas resurss jau ir tik, cik tev ir. Tu vari paņemt vairāk vistu un tas nozīmē, ka tev ir jāceļ vēl ēkas klāt. Mums vēl nav sasniegts limits, ko mēs varam šeit ievietot, bet es šobrīd negribu tik daudz, jo tad būtu uz kvadrātmetru 9 vistas, nu, tur vairs nav kur kāju spert. Un pieprasījums tikai aug un aug. Mēs vienkārši nespējam izpildīt to visu. Telefona zvani ir daudz vairāk, raksta daudz vairāk, bet tiek atteikts,” pastāstīja Lucava-Logina.
Lēdurgas pagasta saimniecība “Pakalni” Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio
Šogad saimniecība plāno arī paplašināties, būvēt papildu nojumi un pakāpeniski dējējvistu skaitu dubultot. Putnkopībā lielākās izmaksas šobrīd veido tieši putnu barības iegāde, bet putnkope sacīja, ka
pastāvīgā pieprasījuma dēļ pašu olu cenu nav nācies celt.
“Man nepatīk, ka olas stāv. Es viņus labāk atdošu par zemāku cenu, man viņa ir tirgū salīdzinoši zema, bet man nepaliek olas pāri un nav jādomā, kur likt. Tirdziņos man cena ir ap 3 eiro kastīte. Es varu uzlikt arī 5 eiro par kastīti un tad domāt, kurš man viņas paņems,” stāstīja saimniece. “Līdz ar to tāda demokrātiska tā cena ir, ļoti liels pieprasījums, un es ātrāk apgrozu to naudu. Atpakaļ atgūstu to, ko esmu ieguldījusi. Bet, ja es celtu cenu, man būtu mazāk klientu, attīstība lēnāk notiktu.”
Ap Lieldienām palielinās interese par specifiskākām olām
Savukārt Salacgrīvas pagasta putnkopības saimniecības “Vārpas” pārstāve Elīna Ozola stāstīja, ka pieprasījums pēc olām ir liels arī salīdzinoši nelielajā bioloģiskajā saimniecībā ar aptuveni 200 dējējvistām. Arī šajā saimniecībā pircēju interese ir lielāka, nekā mājputni spēj saražot. Ap Lieldienu laiku gan palielinās interese arī pēc specifiskākas produkcijas.
“Kādreiz varbūt bija ierastāk, ka gribējās tās baltās, lai var labāk nokrāsot. Attīstoties arī dažādām vistu šķirnēm, tagad jau interesējas cilvēki par tām zilganajām vai zaļganajām. Bet kopumā olu patēriņš ir labs ne tikai uz svētkiem, bet arī ikdienā,” pastāstīja Ozola. “Protams resursu un izejvielu cenu kāpums ietekmē arī gala produktu cenu. Ja skatās tīri no mainīgajām izmaksām, tad tā [dārgākā] noteikti ir barība, bet visā visumā dārgākā pozīcija noteikti ir cilvēkresurss. Tas ir visdārgākais, man liekas, lauksaimniecībā kopumā.”
Tāpat Ozola secinājusi, ka
patērētājiem arvien svarīgāka ir arī lauksaimniecības produktu izcelsme, jo cilvēki vairāk vēlas olas iegādāt tiešajā tirdzniecībā.
Nozarei jākonkurē ar importa produktiem
Latvijas Putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Andersone apstiprināja, ka kopumā Latvijā ir liels pieprasījums pēc vietējām olām, bet vienlaikus nozarei ir jākonkurē ar importa produkciju:
“Mēs vienmēr ceram, ka šis pieprasījums, kas ir uz Lieldienām, būs visu gadu, lai tos zaudējumus un cenu sadārdzinājumu uz izmaksām, kas ir par barību un visiem dezinfekcijas līdzekļiem, izlīdzinātu gada griezumā. Diemžēl mēs nevaram konkurēt ar importa produkciju. Vieni vienmēr atbalstīs šīs mazās un vietējās saimniecības, bet lielākā daļa, kam tas ir pilnīgi vienalga, iepirksies, kur tikai lētāk, pat nenovērtējot to, ka, iespējams, arī uz šīm iepakojuma kastītēm ir norādīts, ka Eiropas Savienībai neatbilstoša turēšana.
Mēs, kas strādā Latvijas tirgū, esam spiesti ievērot šīs tiešām ļoti augstās Eiropas Savienības prasības.
Ja šīs saimniecības redzētu to, ka darbībā tiek īstenots tas plāns par vietējā ražotāja pasargāšanu, tad, protams, ka saimniecības, ne tikai olu ražotāji, attīstītos.”
Patlaban Latvijas Putnkopības asociācijā, kas apvieno tieši nelielākas piemājas saimniecības, ir ap 30 biedru.
