Rīgas centra ainavu jau kādu laiku “izdaiļo” nepabeigtais “Rail Baltica” tilts, kura būvniecībai tika piešķirta apmēram piektā daļa no vajadzīgā finansējuma. Tā kā “Rail Baltica” prioritāte šobrīd ir pamata trase, nevis Rīgas daļa, nekas neliecina, ka tuvākajos gados kaut kas varētu mainīties.
No lidostas uz Rīgas centru kursēs “Škoda” vilcieni
Nepabeigtā tilta piemērs liek runāt par “Rail Baltica” darbu secību. Līdzīgu jautājumu kā par tilta būvniecību var uzdot arī otrā lielajā projekta objektā Rīgā – lidostā. Baltijā lielāko aviācijas mezglu ar “Rail Baltica” plānots savienot abos virzienos – gan uz Rīgu, gan Mārupi.
Zināma skaidrība ir par virzienu uz Rīgas centru. Jau pāris gadu laikā no lidostas uz Rīgas centrālo staciju jāsāk kursēt jau esošajiem “Škoda” vilcieniem. Arī nauda šāda plāna īstenošanai esot piešķirta.
Bet ir arī otrs virziens – uz Mārupi. Un, lai gan šeit darbi turpinās, jau tagad skaidrs, ka ne šobrīd, ne arī tuvākajā laikā tā nebūs lielā projekta prioritāte.
Tas tādēļ, ka, savienojums Lidosta–Centrālā stacija ir projekta pirmā kārta, kas jāīsteno līdz 2030. gadam, bet virziens uz Mārupi – otrā kārta. Un par to, kad vilciens varētu kursēt šeit, nekādas skaidrības nav.
“Tas, ka notiek darbi šobrīd Mārupes virzienā – tur tiek pabeigts posms, kam Eiropas Savienības finansējums iedots. Viņš vienkārši ir jāpabeidz. Pretējā gadījumā Latvija pazaudēs Eiropas Savienības finansējumu. Varbūt šķiet dīvaini, ka mēs tajā posmā būvējam, tas ir otrajam posmam, bet šobrīd mēs vienkārši pabeigsim. Tāds viņš arī paliks,” stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.
Pietiek līdzekļu, lai pabeigtu estakādi
Par projektu atbildīgā uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes loceklis Jānis Naglis uzsver, ka brīdī, kad valdība nolēma, kā “Rail Baltica” dalīt kārtās, posmam uz Mārupi lielākā daļa darbu jau bija pasūtīta un faktiski ritēja, bija pasūtīti arī materiāli ārzemēs.
“Pretējā gadījumā būtu jākompensē būvniekam par nepadarīto, būtu tāpat jāsamaksā par materiāliem. Līdz ar to tajā brīdī izvērtējot arī nonācām pie secinājuma, ka ir jāpabeidz šādā izskatā un pēc tam var arī lemt, ko darīt tālāk,” atzīst Naglis.
Viņš noliedz, ka šī savienojuma būvēšanā būtu velkamas kādas paralēles ar nepabeigto tiltu pār Daugavu.
“Pilnīgi dažādi, jo tilta gadījumā varbūt tika uzsākta būvniecība, neapzinoties, ka tā tiks pabeigta. Šajā gadījumā mums pietiek līdzekļu, lai šādā izskatā pabeigtu estakādi, panāktu to, ka tā var arī tur atrasties un stāvēt, un ar to nekas nenotiek turpmākajos gados. Un tālāk jau tiks lemts par otro kārtu, tad arī varēs izmantot šo infrastruktūras būvi.”
Mārupes posmā šobrīd būvēs apmēram kilometru garu estakādi, lai darbi beigtos ārpus lidostas teritorijas, stāsta Naglis. Tas novērsīs traucējumus lidostas attīstībai un ļaus izvairīties no dārgas objekta konservācijas.
