Pēc Francijas kompānijas “Engie” vadītāja teiktā, piegādes no Krievijas spētu apmierināt aptuveni 20–25% Eiropas Savienības vajadzību salīdzinājumā ar 40% lielu daļu, kas bija pirms pilna apjoma kara sākuma Ukrainā. “Ja Ukrainā iestāsies saprātīgs miers”, tad varētu apspriest viena gada laikā ap 60–70 miljardus kubikmetru piegāžu apjomus no Krievijas uz Eiropu, viņš sacīja aģentūrai “Reuters.”
Gāzi grib arī Vācijas uzņēmumi. Ķīmijas nozares pārstāvji aģentūrai teikuši, ka gāzei no Krievijas jāatgriežas pēc iespējas ātrāk. “Mums vajag Krievijas gāzi, mums vajag lētu enerģiju – nav svarīgi, no kā tā nāk,” uzsvēra kādas kompānijas vadītājs. Pēc viņa teiktā, gāzes piegāžu atsākšana pa cauruļvadu “Nord Stream-2” palīdzēs atturēt enerģijas cenu kāpumu Vācijā.
Bet ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs šobrīd atrodas Vašingtonā, lai runātu ar ASV administrāciju.
Izskan gan atšķirīgi viedokļi par notiekošo – daļa uzskata, ka Briselei ir cerības panākt vienošanos, lai izvairītos no tirdzniecības kara, tā ziņoja Latvijas Televīzija vakar vakarā.
Televīzija atsaucās uz izdevumu “Politico”, kas raksta, ka vairāki Eiropas diplomāti apstiprinājuši valstu bloka plānus nākamo 90 dienu laikā noslēgt darījumu, lai iegādātos vairāk amerikāņu fosilā kurināmā.
Te ir runa par to, ka ES meklē veidus, kā apkopot pieprasījumu no dalībvalstīm, lai Eiropa varētu veikt lielākus sašķidrinātās gāzes iepirkumus no ASV – gan lai apmierinātu Baltā nama prasības, gan arī un ideālā gadījumā – par konkurētspējīgākām cenām.
Šo jautājumu nevar saukt par vienkāršu, te ir divas puses. Bažas par neprognozējamību un atkarību no ASV arī pieaug. Jo, kā “Reuters” paziņojis avots ES diplomātu vidū, nevarot izslēgt, ka ASV šīs piegādes varēs izmantot kā “spiediena sviru”. Tāpat ASV varētu samazināt gāzes eksportu, ja pieprasījums pēc tās celsies valsts iekšienē.
ES valstis pēdējos gados kāpina sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iepirkumu apjomus no ASV. Ja 2024. gadā ASV gāzes importa daļa ES bija 16,7%, un tas bija mazāk nekā no Krievijas, kura eksportēja teju 19%, tad tagad ASV piegādā jau vairāk nekā Krievija.
