Birža informēja, ka tiks piedāvātas 200 000 obligācijas ar nominālvērtību 100 eiro investoriem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Parāda vērtspapīru dzēšanas termiņš būs pieci gadi. Obligāciju publiskais piedāvājums noslēgsies 30. maijā. Obligāciju gada kupona likme būs 4%.
Kopumā uzņēmums plāno aizņemties līdz 60 miljoniem eiro. Tātad – tas turpinās piesaistīt naudu ar biržas starpniecību un nevis aizņemties no bankas.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs uzsvēra, ka šī ir ļoti laba ziņa un ikviens, kuram ir finansējums, var iesaistīties obligāciju iegādē: “Tas, kas varbūt ir ļoti pozitīva lieta, ir [tas, ka] ikviens, kuram ir pāris simti eiro, var kļūt par investoru stabilā uzņēmumā, kurš ir saņēmis zaļo obligāciju sertifikātus. Tas nozīmē, ka šis ir ļoti pārdomāts gājiens un pozitīvs signāls, ka ne tikai privātie uzņēmumi savai attīstībai piesaista finansējumu caur kapitāla tirgiem, bet ir pirmais šis pašvaldības uzņēmums, kas ir ļoti pozitīvs signāls.”
Jāuzsver, ka “Rīgas ūdens” kļuvis par pirmo pašvaldības uzņēmumu Latvijā, kas piesaista finansējumu kapitāla tirgū, gan arī par pirmo Ziemeļeiropas uzņēmumu, kas varēs emitēt obligācijas saskaņā ar Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) standartu.
Šīs zaļās obligācijas ir viens no galvenajiem veidiem, kā finansēt investīcijas zaļajās tehnoloģijās, zaļajā enerģijā un resursefektivitātē, kā arī ilgtspējīgā transporta un pētniecības infrastruktūrā. Tās palīdz īstenot ES pārkārtošanos uz klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku. Īsāk sakot – tas viss ir vērsts uz lielāku caurspīdību un vides prasību ievērošanu.
“Rīgas ūdens” finanšu departamenta vadītājs Sandijs Māliņš norādīja, ka uzņēmums piesaistītos līdzekļus ieguldīs projektos, kas uzlabo uzņēmuma ietekmi uz vidi un samazina piesārņojumu. Proti, to novirzīs kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošana, lai samazinātu piesārņojumu, kas nonāk Baltijas jūrā. Tā būs bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” modernizācija.
Līdzīgu soli apsver arī citi uzņēmumi
Zināms, ka arī citi Rīgas pašvaldības uzņēmumi jau skatās šajā virzienā un tiem ir vēlme būt caurspīdīgākiem un atklātākiem. Sākt savu akciju tirdzniecību biržā jau nākamgad iecerējis “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Lai pārliecinātu investorus ieguldīt naudu, jābūt skaidrai stratēģijai, jābūt jaudīgai vadības komandai, jāizstāsta, kāda būs turpmāko gadu attīstība un šī gatavība ir arvien lielāka, atzīmēja Grafs.
“Mums tas kapitāla tirgus izskatās ļoti vāji [attīstīts], skatoties, cik daudz ir valsts un pašvaldības uzņēmumi biržas sarakstos, ko ir izdarījuši lietuvieši un igauņi. Tur gan mēs vēl nekādu progresu šobrīd neredzam, tas ir tikai politiķu rokās attīstīt šo virzienu, jo grūdiens ekonomikai ir nepieciešams. Mums stāv aktīvs, kas līdz galam nav izmantots, lai pārliktu, piemēram, Eiropas Savienības fondu finansējumu uz investoru finansējumu un tur potenciālais ieguvums varētu būt no 600 miljoniem līdz miljardam, ko varētu novirzīt aizsardzībai,” sacīja Grafs.
Eksperti uzskata, ka vairs nedrīkst kavēties ar lēmuma pieņemšanu arī par lielo valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā. Šis jautājums pašlaik, kad aug nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem valsts aizsardzībai un drošībai, ir kļuvis ļoti aktuāls.
