ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta pārstāve Biruta Ingiļāvičute pēc diskusijām ar lauksaimnieku organizācijām secinājusi – lauksaimnieki nav gatavi riska fonda izveidei. Pašu zemnieku veidotu riska fondu neparedzētiem gadījumiem ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) aicināja iedarbināt no nākamā gada, bet plāni pārcelti līdz 2028. gadam.
“Tādēļ mēs šo aktīvo darbību pie riska fonda esam pārtraukuši, bet pašlaik ministrijā notiek darbs jau ar skatu uz nākamo Eiropas Savienības plānošanas periodu, kas sāksies no 2028. gada visiem atbalsta veidiem un iespējām. Tai skaitā mums ir arī fokusa grupa tieši riska pārvaldībā. Trīs gadu laikā mēs izstrādāsim pamatīgu un stabilu šo riska fondu, kas varētu darboties un dot labumu lauksaimniekiem,” skaidroja Ingiļāvičute.
Ministrijā norādīja, ka arī pēc četriem gadiem riska fonds noteikti tiks veidots ar lauksaimnieku līdzmaksājumu.
Tikmēr zemnieki aicināti izmantot arī Eiropas investīciju projektus, lai sevi pasargātu no dažādiem riskiem.
“Ir jāsaprot, ka valsts nebūs tā, kas glābs mani, ja mani skars, piemēram, kaut kādas ļoti plašas klimatiskās nedienas vai tirgus riski. Un ir iespēja jau tagad ieguldīt savā saimniecībā, lai, piemēram, mazinātu augļiem un ogām salnas, krusas riskus, vai mazajiem ganāmajiem dzīvniekiem – aitām, kazām, piemēram, žogus būvēt un pirkt ganību suņus. Arī pašlaik Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā ir intervencēs tāda iespēja lauksaimniekiem ar paaugstinātu intensitāti šādus projektus iesniegt un arī šādus ieguldījumus veikt savās saimniecībās,” pastāstīja ZM pārstāve.
Nozares ministrija tuvākajos gados cer veicināt arī plašāku apdrošināšanu, kas patlaban ir attīstīta lauksaimniecības dzīvniekiem un sējumiem, bet, piemēram, augļu un dārzeņu nozarē īsti nedarbojas.
Augļkopji cerēja uz riska fonda izveidi
Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte atzina, ka šai nozarei risku pārvaldība ir ļoti aktuāla, jo dārzi cieš salnās, krusā, kā arī pēdējo vasaru vētrās, bet neveidojas liels pieprasījums pēc apdrošināšanas, jo piedāvājums ir ierobežots un ļoti dārgs šai nozarei. Tāpēc augļaudzētāji cerēja uz drīzu riska fonda izveidi.
“Dažreiz salna ir tik spēcīga, kā tas bija 2023. gadā, ka arī tiem, kam bija salnas aizsardzības pasākumi, neaizsargāja. Nu, tādi ekstrēmi gadījumi. Un arī apdrošināšanas gadījumā – kā tad rēķināt? Ja krusa ir bijusi, tad kāda oga ir sabojāta, kāda nav, bet, ja ir viena sabojāta oga ķekarā, tur iemetas kaut kāda slimība, un uzreiz sabojāts viss ķekars. Mēs arī esam tā nozare, kura praktiski nepakļaujas nekādai apdrošināšanai.
Mēs gribētu, lai tas fonds būtu, ja tāds maksājums par hektāru būtu, pieņemsim, tāds pieņemams – kādi 15 eiro vai 20 eiro.
Mēs esam par, bet, mēs nevaram vieni neko izlemt,” sacīja Rudzāte.
Iepriekš ministrijas darba grupās bija apspriests riska fonda modelis, kurā lauksaimnieki ik gadu iemaksātu konkrētu summu par hektāru vai arī naudu pārvirzītu no kāda Eiropas Savienības atbalsta maksājuma, bet tas neguva atbalstu, īpaši no graudu audzētājiem, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis:
“Tas, par ko mēs nevarējām vienoties – kas šādā riska fondā maksātu? Tas jautājums nav tik vienkārši. Tas, ko mēs nedrīkstam izbojāt, – esošo, labi strādājošo apdrošināšanas sistēmu tur, kur tā strādā. Tad nākamais jautājums paliek – kas maksā tajā riska fondā? Ja to maksā visi, tad tie, kam strādā apdrošināšana, tie saka: nav godīgi, mēs jau maksājam par apdrošināšanu.
Pārējie, kas paliek, kuriem tā kā būtu interese, tiem tas maksājums vai nu sanāk ļoti neadekvāti liels, vai tas fonds ir tik maziņš, ka no tā nav tāda reāla labuma un ieguvumu.
Un kaut kādi risku menedžmenti būs jādomā tādā Eiropas līmenī. Visiem lauksaimniekiem vienota sistēma, kas tad varbūt nonāks arī līdz kaut kam līdzīgam kā šis riska fonds.”
Gūtmanis gan vērsa uzmanību uz to, ka arī graudkopības nozarē būtiska daļa saimniecību arvien neizmanto apdrošināšanas iespējas. No kopējām sējumu platībām apdrošinātas ir tikai ap 30%.
