Trešdaļu plānoto turbīnu nevarēs celt
Cilvēkus satrauc turbīnu paredzētais augstums un galvenokārt ietekme uz vidi. Tieši vides jautājumus vēl pēta eksperti, bet jau tagad secināts, ka plānos nāksies svītrot gandrīz trešo daļu no plānotajām 14 turbīnām.
Dāņiem piederošais uzņēmums “Impona” ir daļa no milzīga holdinga, kas dažādās vietās Latvijā iecerējis izbūvēt vēja parkus. Uzņēmuma pārstāvis Ilvars Pūpols stāstīja, ka sākotnēji izstrādātajā kūdras purvā Rucavā bija iecerēts uzbūvēt 14 turbīnas:
“Tagad, pēc dabas ekspertu pētījumiem, daļu turbīnu izvietot nevaram un paliek kādas astoņas deviņas turbīnas, kuras varētu izvietot.”
Kādas bija dabas ekspertu iebildes? Pūpols norādīja, ka turbīnas bija paredzētas teritorijās, kur atrodas Eiropas aizsargājamie biotopi: “Attiecīgi tā zona pazuda. Ir arī ligzdojošo putnu tuvums, kur turbīnas nevar atrasties. Bija laikam rubeņu ligzdošanas vai riesta vietas.”
Tomēr iecerētā vēja parka tuvumā ir ne tikai rubeņi. Blakus purvam plešas mazdārziņu kooperatīvs, bet tuvākie ciemati ir piecu kilometru attālumā.
Attēls no uzņēmuma „Impona” prezentācijasAttēls no uzņēmuma „Impona” prezentācijasAttēls no uzņēmuma „Impona” prezentācijas
“Rēķinājām, ka turbīnas nedrīkst atrasties tuvāk par 800 metriem no dzīvojamām mājām. Starp 800 metriem un vienu kilometru atrodas viena māja, savukārt starp vienu kilometru un diviem kilometriem atrodas septiņas mājas,” sacīja uzņēmuma pārstāvis.
Kā ieguvumus no turbīnām uzņēmums uzsver energoneatkarību, kas sekmē arī valsts drošību.
“Vēja parku īpašniekiem katru gadu ir jāmaksā gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem noteikts apjoms – divarpus tūkstoši eiro par uzstādīto megavatu,” pauda Pūpols.
Tiesa, katra tuvumā esošā mājsaimniecība viena gada laikā nedrīkst saņemt vairāk nekā trīs minimālās mēnešalgas. Tomēr pabalsta gaidu vai neziņas dēļ šajā Rucavas sanāksmē plānotajām turbīnām tuvāko māju iedzīvotāju nemaz nebija. Savukārt tālāk dzīvojošajiem lielākoties vēja parki vienkārši nepatīk, bet vēl lielu daļu satrauc ietekme uz vidi, lielākoties uz dzīvo radību.
Sanāksmē ieradās divreiz mazāk iedzīvotāju
Rucavniece Inita Ate savu viedokli raksturo kā atšķirīgu no pārējiem: “Es mēģinu izskaitļot, kas ir pozitīvais un kas ir negatīvais. Jāattīstās ir, ir jāiet uz priekšu. Un vēja parki var būt, bet tikai tādās teritorijās, kur netraucē iedzīvotājiem un neapdraud dabu. Ir ļoti daudz teritoriju, kur nedzīvo cilvēki, vispār tukšās teritorijas. Nu, taisiet tur, tad nelieniet pie cilvēkiem!”
Sanāksmē piedalījās ap trīsdesmit interesentu, kas ir divreiz mazāk nekā pavasara sapulcē. Taču, kā atzina tikšanās rīkotāja Līga Jaunskunga no biedrības “Kuršu kopiena”,
šajā reizē pasākums bijis ar iepriekšēju pieteikšanos, lai tā būtu jēdzīga diskusija, nevis kārtējā izbļaustīšanās.
Turklāt iepriekš cilvēki iesūtīja 75 jautājumus. Tajos redzami gan pašpārmetumi par zemju izpārdošanu vāciešiem, gan bažas par turbīnu un pamatu nākotni pēc to nokalpošanas. Jaunskunga gan piekrita, ka vietējiem uz projektu būs niecīga ietekme: “Latvijā iedzīvotājiem šajos jautājumos nav lielas teikšanas, jo likumdošana ir sakārtota par labu vēja parku attīstītājiem.”
Uz jautājumu, kāda tādā gadījumā ir jēga no šīs tikšanās, Jaunskunga atbildēja: “Piemēram, purvā ir melnais stārķis, taču pēc dokumentiem pašlaik sanāk, ka viņa nav. Ja tur ir melnais stārķis, tad vietā, kur viņš ir, nevar būvēt. Cilvēkam, kurš neatbalsta šo projektu, bet sanāksmē uzzinājis, ka stārķa dokumentos nav, ir iespēja ar dabas eksperta palīdzību pierādīt, ka šis stārķis tur ir, un tādējādi tā vieta tiek aizsargāta un arī melnais stārķis.”
Ietekmi uz vidi vērtēs vēl teju gadu
Ietekmes uz vidi novērtējums turpināsies vēl gandrīz gadu, un nākamvasar plānota vēl viena tikšanās ar vietējiem, bet būvniecības sākumu attīstītājs plāno ne ātrāk kā pēc diviem trim gadiem.
Vēja parka nākotni maz ietekmēs arī domes politiskā vadība, kas pirms vēlēšanām solīja nepieļaut tādus projektus, kas apdraud vidi un cilvēkus.
Situācija nav viennozīmīga, pauda Dienvidkurzemes novadā pie varas esošās Nacionālās apvienības deputāts Linards Tiļugs.
“Valsts attīstībai vajadzīgi enerģētikas resursi, taču jautājums ir – kādā veidā, kādā ceļā tas tiek nodrošināts. Vai, kā saka, pāri iedzīvotāju interesēm, pāri viņu galvām. Bet ir arī veiksmes stāsti, piemēram, mūsu novada ziemeļu daļā Rīvas apkārtnē ir viens projekts, kura teritorija ir ļoti maz apdzīvota. Tur viss iet kā smērēts, tur viss var notikt, un neviens pretī nerunā,” stāstīja Tiļugs, norādot, ka konkrētais uzņēmējs bijis vispārliecinošākais, “tie makaroni, ko viņš karināja uz ausīm, bija visīsākie. Citiem bija tā, ka pa zemi velkas.”
Kamēr Dienvidkurzemes lielajam novadam kopīgs teritorijas plāns vēl top, spēkā ir kādreizējās Rucavas novada domes apstiprinātais plāns. Tajā vēja parku attīstība Ķirbas purvā ir atļauta.
Jāpiebilst, ka vēl lielāku rucavnieku neapmierinātību sāk raisīt Lietuvas enerģētikas giganta “Ignitis” plāns vēja elektrostaciju parku izbūvēt Baltijas jūrā netālu no Rucavas pagasta. Latvijas iedzīvotājus par to plānots informēt sanāksmē 21. novembrī.
