Rēzeknes finanšu stabilizāciju varētu noslēgt 2026. gadā

Rēzeknei Valsts kasē, kas palīdz tai tikt galā ar finanšu problēmām, procentmaksājumos par pašvaldības kredītiem saistībā ar dažādiem iesāktiem projektiem nākamgad jāiemaksā apmēram 8 miljoni eiro.

“Ekonomiskā darbība, kas bijusi līdz šim pašvaldībā, ir atmetusi Rēzekni par daudziem gadiem atpakaļ, jo viss, kas taad ir sastrādāts, Rēzeknei būs daudzus gadus jāatmaksā,” atzina finanšu ministrs.

No pašvaldību izlīdzināšanas fonda un pārdalot iedzīvotāju ienākumu nodokli Rēzekne saņēmusi 1,5 miljonu eiro. Šo naudu izmantos arī, lai saskaņā ar tiesas spriedumu samaksātu uzņēmumam “Latvijas energoceltnieks” par Rēzeknes Valsts ģimnāzijas remontu pirms četriem gadiem.

“Ir noslēdzies pirmais etaps stabilizācijas procesā: pašvaldībai vairs nav ilgstoši kavēti maksājumi, kas ir ļoti nozīmīgi. Tālāk mēs skatāmies, kā pašvaldība spēs sabalansēt 2025. gada budžetu,” pauda Finanšu ministrijas pārstāve Inta Komisare.

Tomēr nav piepildījies cerētais attiecībā uz pašvaldības nekustamo īpašumu pārdošanu. To vietvara mēģinās darīt arī nākamgad. Bet stabilizācijas procesu varētu pabeigt 2026. gadā, prognozēja ministrija.

KONTEKSTS:

Rēzeknes pilsētas pašvaldība nonāca smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūka vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem. 

Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku. Vienlaikus Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka Rēzeknei ir 13,7 miljonu eiro lielas pārskatos neuzrādītas finanšu saistības. Turklāt pilsētas budžetā izpalikuši resursi trīs mēnešiem 8,68 miljonu apmērā.

Pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu (“Kopā Latvijai”).

Valdība 7. maijā akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu par smagā finansiālā situācijā nonākušās Rēzeknes domes atlaišanu, kā arī grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas paredz Rēzeknē nevis rīkot ārkārtas vēlēšanas, bet gan līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā pilsētā iecelt pagaidu administrāciju.