“Nauda radiem un draugiem”
Deputāte Viktorija Pleškāne (“Latvija pirmajā vietā”) rosināja novirzīt 27 000 eiro Rēzeknes biedrībai “Atma” sporta kluba uzturēšanai. Deputāte skaidroja, ka šai biedrībai jāremontē telpas, kuras ir sliktā stāvoklī, bet tās treneri strādā tikai pilsētas bērnu dēļ, nesaņemot algas. Līdzekļus deputāte rosināja iegūt no ietaupījuma, kurš pēc Valsts kontrole konstatētā iespējams, atsakoties no amatpersonu reprezentācijas izdevumu kompensācijām. Deputāte rosināja piešķirt 18 000 eiro arī slēpošanas trasei Rēzeknē un citiem projektiem.
Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), komentējot vienu no šiem priekšlikumiem, pauda, ka budžetam iesniegti vairāki neprofesionāli sagatavoti un nepamatoti priekšlikumi, kas liecina par dažu deputātu izpratnes trūkumu par valsts budžeta principiem.
“Ja Valsts kontrole secina, ka kaut kur nelietderīgi iztērēti līdzekļi, tos var radiem un draugiem iedot,” šos priekšlikumus raksturoja Reirs.
Pozīcijas deputāti skaidroja, ka šādi jautājumi ir pašvaldību atbalsta, nevis valsts budžeta jautājums.
“Iedomājaties, kas būtu, ja katrs deputāts nāktu ar šādu priekšlikumu, katrā pilsētā pa četriem sporta klubiem, un katrs nāk un prasa tam naudu. Mūsu kompetencē nav atbildēt par pašvaldību sporta dzīves organizāciju,” uzsvēra Reirs.
“Progresīvo” deputāte Leila Rasima, kura pati ir no Rēzeknes, debatēs norādīja, ka valsts budžets nevar būt ielāps pašvaldību izšķērdībai.
Tribīnē kāpa arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības”, kurš uzsvēra, ka nākamā gada budžetā pašvaldībām kopumā paredzēts daudz labumu – kopumā pašvaldību ienākumi pieaugšot par 228 miljoniem eiro vai 10%, kas būs lielākais finansējuma pieaugums visās valsts struktūrās. Savukārt opozicionārs Ainārs Šlesers pašvaldību finansēšanā saskatīja politisku izrēķināšanos.
“Par attīstības projektiem – tā tiešām ir katras pašas kopienas atbildība. Pieskārāmies arī industriālo zonu attīstībai. Liepāja, man liekas, ir jau sestā vai septītā industriālā zona Latvijā, Valmierā šobrīd būvē sešas rūpnīcas un industriālais fokuss ir ļoti skaidrs un saprotams. Rēzeknē nez kāpēc jāceļ SPA,” sacīja Ašeradens.
Bet Šlesers sacīja: “Tās pašvaldības, kuras ir daļa no “Vienotības” valdības, saņem atbalstu. Pārējās ir lūdzējas un, ja kaut ko izsit, ir ļoti labi. Tas ir viens veids, kā pašvaldības tiek represētas.”
Tā kā diskusijā no priekšlikuma novirzīt naudu biedrībai “Atma” novirzījās uz Rēzeknes iepriekšējās vadības izšķērdību, uzceļot spa centru, un valsts politiku attiecībā uz vietvarām, ziņotāja par budžeta priekšlikumiem Aiva Vīksna (“Apvienotais saraksts”) aicināja runāt par priekšlikumiem īsi un koncentrēti.
“Uzņēmējdarbībā lielākā vērtība ir laiks, man aicinājums nākt diskutēt tiešām par priekšlikumu,” mudināja deputāte.
“Uzvelciet gumijas zābakus un aizvediet ministrus paskatīties uz šo ceļu”
Savukārt pēc tam parlaments noraidīja vairākus Nacionālās apvienības priekšlikumus novirzīt naudu ceļu sakārtošanai. NA pārstāvis, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs sprieda, ka nākamajā valsts budžeta satiksmes nozare atstāta bez aizstāvības.
Apvienības pārstāvji rosināja piešķirt 1,1 miljonu eiro autoceļa P114 Priekule–Lietuvas robeža (Plūdoņi) asfalta virsmas izbūvei, jo šis “ceļš nevar sabrukt vēl vairāk”; 230 000 eiro autoceļa V1209 Embūte–Vaiņode un 220 000 eiro dubultās virsmas izbūvei, kā arī līdzekļus citu ceļu sakārtošanai.
Viņš uzsvēra, ka daudzi ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī un iedzīvotājiem nav nodrošinātas tiesības nokļūt līdz normālam ceļam, grants ceļi bieži vien ir neizbraucami.
Vitenbergs aicināja premjeri “sapakot ministrus busiņā pavasarī vai rudenī, uzvilkt gumijas zābakus un aizbraukt uz tiem ciemiem, kuri nav savienoti ar normāliem ceļiem, un jums tā domāšana mainīsies”.
NA deputāts Uģis Mitrevics savukārt norādīja, ka novadu reforma nebūs izdevusies, kamēr cilvēkiem būs jākratās pa bedrainiem ceļiem vai būs jājāj ar zirgu uz dzelzceļa staciju, no kuras aiziet vilciens uz Eiropu.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) debatēs atzina, ka piekrīt nepieciešamībai sakārtot ceļus un īstenot novadu reformas sākumā solīto – nodrošināt savienojumu ar pašvaldības centru. Viņš arī atzina, ka kopumā ceļiem naudas tagad ir mazāk, jo samazinās Eiropas Savienības finansējums nozarei un “neredzam perspektīvu, ka tā būs prioritāte” tuvākajā laikā.
“Pilnīgi piekrītu argumentiem, ka savulaik uzsāktā administratīvi teritoriālā reforma, kas paredzēja 300 miljonus eiro ceļu sakārtošanai novadu centru savienošanai ar pagastu centriem, nav realizēta līdz galam. Jā, mēs redzam vismaz 100 miljonu deficītu,” atzina ministrs.
Taču viņš norādīja, ka viņam “ir problēmas ar šiem priekšlikumiem” tāpēc, ka viņaprāt,
politiķiem nevajadzētu noteikt, kuros ceļos jāinvestē, “mums naudas ir tik maz, ka izvēle jāatstāj profesionāļu rokās, nevis politiķi atnāk un pasaka, kurus ceļu būvēs, kurus ne”.
Ministrs stāstīja, ka “Latvijas Valsts ceļi” izstrādājuši metodiku un kritērijus, pēc kuriem izvēlēties, kuros ceļos ieguldīt. “Šobrīd ir skaidri kritēriji pēc ceļu intensitātes, noslodzes, reģionu centru savienošanas, uzņēmējdarbības atbalsta, militārās mobilitātes. Tā tam ir jāstrādā. Nevis ar sarunāšanas principu, kurš kuram tuvāks čoms ministram vai kādām citam,” sacīja ministrs.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka NA kā avotu ceļu sakārtošanai norādīja banku solidaritātes iemaksas, taču šī nauda ir domāta drošības stiprināšanai, un to pārdalot, būtu jāatsakās no algu celšanas iekšlietu struktūrās, aizsardzības spēju stiprināšanas un citām drošības prioritātēm.
KONTEKSTS:
Trešdien, 4. decembrī, Saeima paspēja izskatīt 31 budžetu pavadošo likumprojektu, pieņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu, palielinot auto ikgadējo nodokli, akcīzi degvielai, dabasgāzei un citiem produktiem un akceptējot citas izmaiņas.
2025. gada budžeta likumprojektam bija iesniegti 311 priekšlikumi, savukārt to pavadošajā 31 likumprojektā – 212 priekšlikumi. Saeima vienojusies neatkārtot budžeta nakts praksi, kāda tā bija pirms diviem gadiem un turpināja darbu vairākas dienas.
