“Kuprava Industry” darbība sākās 2022. gada vasarā. Ideja par karkasa saunas ražošanu nākusi no siguldieša Ginta Dzērves, kurš tolaik, kā pats saka, bija jaunā dzīves sākumā. Viņa domubiedri bija iegādājušies nelielajā Kupravas ciemā daļu no padomju laika māla drenu cauruļu rūpnīcas. Tā kļuva par ražošanas vietu.
“Es te biju viens 2022. gada vasarā, pēc tam uzradās pirmais, otrais palīgs, pēc tam darbinieki. Visus prototipus līdz šim esmu būvējis es pats, sākot ar rasējumu, beidzot ar materiāla sagādi un izpildi.
Es nebaidos rokas smērēt, man viņas ir skabargās un pušumos,” stāstīja Dzērve.
Šajā laikā darbinieku skaits ir izaudzis līdz 14, darbs notiek divās maiņās. Strādnieki nāk no vietējās apkārtnes. Jautājot, kāpēc darbība notiek Latgales pierobežā, Kupravā un vai tas nav šķērslis ražošanas attīstībai, Dzērve tajā problēmu nesaskata.
“Ja mēs paskatāmies Latvijas mērogu, mums ir ļoti maza valsts. Un, kā man patīk teikt, ka mēs esam tuvāk Rīgai nekā Liepājai, ja mēs runājam par transporta loģistiku. Un man pašam kā siguldietim ir vēl tuvāk, līdz ar to, kāpēc ne? Un, protams, arī nekustamā īpašuma cenas šeit ir krietni, krietni zemākas nekā Pierīgā,” sacīja Dzērve.
Uzņēmumā ražotās saunas 95 procentos tiek vestas ārpus Latvijas. Tā ir teju visa Eiropa. Kā aktuālāko tirgu Dzērve min Islandi, Dāniju, Franciju, Zviedriju un Norvēģiju. Lai arī varētu šķist, ka pieprasījums nāk no vietām, kur ir vēsāks klimats, taču saunas ir ceļojušas arī uz Spāniju, Portugāli un Itāliju.
“Kuprava industry” radītās saunas Foto: Publicitātes
“Ir bijusi uzstādīšana ar helikopteru Šveices Alpos, tas bija interesants pasākums. Šobrīd sirdij vismīļākais, – es saku šobrīd, jo top vēl grandiozāks, projekts lielāks Islandē, – bet šobrīd vismīļākais projekts ir Lofotu salās Norvēģijā. Uzstādījām SPA centru 200 kilometrus aiz polārā loka uz Ziemeļiem.
Tā ir salu grupa, ļoti mežonīga, ļoti skaista, ar ļoti maz iedzīvotājiem. Un fjorda vidū uzstādījām četru ēku kompleksu,” stāstīja Dzērve.
Uzņēmums uzsāka darbību laikā, kad jau bija sācies karš Ukrainā. Kā apliecina Dzērve, tas nav radījis īpašus sarežģījumus, jo nācies strādāt jau jaunajos apstākļos, kad materiālu cenas pieauga. Protams, ģeopolitiskās situācijas dēļ mainās virziens potenciālajam eksportam.
“Mēs bijām decembrī izstādē Toronto, vēl pirms Amerikas notikumiem. Mums ir ļoti labs muitas režīms Eiropas Savienībai ar Kanādu, un Kanāda būtu potenciāli vārti uz ASV. Šobrīd ir tāda situācija, kāda viņa ir. Bet tas nav mūsu vienīgais mērķis – tikt Ziemeļamerikā. Mēs arī uz otru virzienu varam skatīties. Mēs tikpat labi varbūt vēlamies kaut ko Austrālijā darīt. Grūti spriest, ir dažādi jautājumi, ir bijuši jautājumi – jūs esat tik tuvu austrumu robežai, vai tas jūs neuztrauc?
Bet es atkārtošos, ka mēs esam tik mazi, ka X stundā nebūs nozīmes, vai tu esi blakus austrumu robežai vai Ventspilī, tāpēc tas nesatrauc.
Žēloties mēs varētu no rīta līdz vakaram, kā mums te trūkst. Mēs gribētu, lai no Kupravas līdz Balviem asfaltētais ceļš tiktu atjaunots, mēs zinām, ka tas nenotiks tuvākajos gados. Varbūt, ja mēs izaugsim četrkārši, tas notiks tikai mūsu dēļ. Te vairāk ir jāfokusējas uz to, ko mēs varam, un to mēs arī cenšamies darīt, cik labi varam,” sacīja uzņēmējs.
Iemesls, kādēļ uzņēmums no šī gada sākuma ir pievienojies Latgales Speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ), ir nodokļu atlaides. Proti, investējot savā attīstībā vai jaunu darbavietu radīšanā, var saņemt 80% atlaidi uzņēmuma ienākuma nodoklim un līdz 100% nekustamā īpašuma nodoklim. Taču, kā norāda uzņēmējs, būtiska ir arī atpazīstamība un jaunu sadarbību veidošana.
“Tas veicina sadarbību, tas veicina jaunu iespēju veidošanos arī no pašvaldības puses. Tas ir jautājums par to, kā tevi uzlūko. Un šobrīd es ļoti jūtu to, ka mūs jūt kā sadarbības parterus, ka mēs esam uzņēmums, ar kuru var rēķināties, ka tas ir uz palikšanu, ka mūs var uzrunāt ar piedāvājumiem un specifiskām atbalsta programmām. Tas ir tas, ko es sagaidu, un pie kā mēs strādāsim.”
Pirms astoņiem gadiem, lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, radītu jaunas darbavietas un piesaistītu ieguldījumus ražošanai, tika izveidota Latgales SEZ. Pašlaik tajā darbojas 33 kapitālsabiedrības ar SEZ statusu, ir noslēgti 73 investīciju līgumi. Ieguldījumu apmērs ir vairāk nekā 109 miljoni eiro.
Pašlaik Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā radītas apmēram 400 jaunas darbavietas. Pērn Latgales SEZ pievienojās pieci jauni uzņēmumi. Vēl gadu iepriekš tie bija četri.
Pērn Latgales SEZ pārvalde noslēdza visu laiku apjomīgāko investīciju projektu vairāku desmitu miljonu eiro apmērā ar Līvānos bāzēto augsto tehnoloģiju līderi, kas ražo optisko šķiedru, SIA “Light Guide Optics International”.
