Runājot par savulaik valsts sniegto atbalstu kokrūpniekiem, kas šobrīd pēc zemkopības ministra lūguma nonācis uz Ģenerālprokuratūras galda, Siliņa atzina, ka bieži vien ir pretrunīgi jautājumi, par kuriem jāpieprasa papildu informācija, tādēļ “diez vai ir pareizi”, ka tautsaimniecībai svarīgi uzņēmumi atrodas vienas ministrijas rokās.
“Mums ir piemēri, kā “Altum”, ko pārvalda vairākas nozares, un, iespējams, “Latvijas Valsts meži”, “Latvenergo”, “Sadales tīkls”, “Augstsprieguma tīkls” ir tie uzņēmumi, kur mums ir jādomā par pārnozaru pārvaldību,” sacīja premjere, piebilstot, ka ne reizi vien diskutēts par lielo valsts uzņēmumu pārvaldības maiņu.
Arī ar “Rail Baltica” projektu redzams, ka ir vajadzīga gan Finanšu, gan Tieslietu, gan Ārlietu ministrijas iesaiste.
“Labākais būtu, ja “Latvijas Valsts mežu” pārvaldībā būtu gan VARAM [Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija], gan KEM [Klimata un enerģētikas ministrija] iekšā, jo tikai viena pati Zemkopības ministrija, kas no vienas puses izdod noteikumus un no otras puses tos pati arī izpilda, var radīt ļoti pretrunīgas situācijas,” atzina Siliņa.
KONTEKSTS:
Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadītā valdība pirms diviem gadiem pieņēma kokrūpniekiem labvēlīgu lēmumu attiecībā uz cenu samazināšanu zāģbaļķu iegādei, kaut gan iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, vēstīja raidījums “Nekā personīga”.
Bet vēl vienu šāda veida lēmumu, atbalstot konkrētus uzņēmumus, Zemkopības ministrijā pieņēma ārpus valdības balsojuma. Abu lēmumu dēļ valsts uzņēmums “Latvijas Valsts meži” neieguvis vairākus desmitus miljonus eiro.
2023. gadā kara Ukrainā dēļ kokrūpnieki cēla trauksmi par potenciālo nākotni un lūdza izdevīgākas cenas materiālu iegādei.
Pret to bija viens no vērtīgākajiem valsts uzņēmumiem “Latvijas Valsts meži” (LVM), norādot uz naudas izšķērdēšanu. Bet zemkopības ministrs to virzīja valdībā, un to atbalstīja arī premjere Evika Siliņa, un gadā šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja 30 miljonus eiro, vēstīja raidījums “Nekā personīga”.
Pēc tam, kad raidījums noskaidroja, ka jau vēlāk šāda labvēlība izkārtota vēl diviem līgumiem ar valsts uzņēmumu, kas valstij izmaksās vēl 12 miljonus eiro, zemkopības ministrs vērsās Ģenerālprokuratūrā, lai tā vērtē, vai process bijis tiesisks.
