ĪSUMĀ:
Pats Tramps par izvēlēto metodoloģiju stāstījis maz. Vien zināms, ka pie ievedmuitas aprēķiniem strādājusi vesela komanda, kas vēl trešdien pirms to izsludināšanas precizējusi pēdējās nianses.
Baltais nams: tarifi rēķināti, lai līdzsvarotu divpusējo tirdzniecības deficītu
Baltais nams skaidrojis, ka savstarpējos tarifus aprēķināja kā ievedmuitas likmi, kas nepieciešama, lai līdzsvarotu divpusējo tirdzniecības deficītu starp ASV un katru no valsts tirdzniecības partneriem.
Šajā aprēķinā pieņemts, ka pastāvīgo tirdzniecības deficītu rada ievedmuita un ar to nesaistītu faktoru kombinācija, kas neļauj sabalansēt tirdzniecību. Un tarifi darbojoties, tieši samazinot importu.
Lai konceptualizētu savstarpējos tarifus, aprēķinātas tarifu likmes, kas divpusējo tirdzniecības deficītu samazinātu līdz nullei, lasāms Baltā nama skaidrojumā.
Publikācijā arī piebilsts, ka, lai gan starptautiskās tirdzniecības modeļos parasti tiek pieņemts, ka tirdzniecība laika gaitā pati sevi līdzsvaros, ASV jau piecas desmitgades esot pastāvīgs tekošā konta deficīts, kas liecina, ka vairuma tirdzniecības modeļu pamatprincips esot nepareizs.
Tāpēc ASV nākusi klajā ar jauniem tarifiem dažādām valstīm un aprēķinus veikusi Ekonomikas padomdevēju padome, izmantojot vispāratzītas metodikas.
Tramps arī preses konferencē pavēstīja, ka ir bijis ļoti labvēlīgs līdzšinējiem ASV partneriem un galīgais plānoto tarifu apmērs pat samazināts uz pusi.
“Precīzu savstarpējo tarifu likmi noteikt vienmēr ir bijis ļoti grūti,” izdevumam “The New York Times” sacīja bijusī ASV tirdzniecības pārstāvja palīga vietniece Emīlija Kilkrīza. “Ņemot vērā viņu [Donalda Trampa administrācijas] vēlmi kaut ko ātri panākt, šķiet, ka viņi ir izstrādājuši aptuvenu aprēķinu, kas atbilst viņu politikas mērķiem,” viņa teica.
Dienvidkoreja: Trampa matemātika nav precīza
Dienvidkorejā amerikāņu aprēķinus apšauba. Izdevums “The Chosun Daily” atzīmēja, ka Trampa tabulā attēlotais 50% tarifs, ko Dienvidkoreja it kā piemērojot ASV precēm, neatbilst patiesībai.
Baltais nams skaidroja, ka aprēķinos ņemti vērā ievedmuitas nodokļi, subsīdijas un ar ievedmuitu nesaistīti šķēršļi, piemēram, valūtas politika.
Taču analītiķi norāda, ka skaitļi šķietami atspoguļo ASV tirdzniecības deficītu kā daļu no kopējā importa no katras valsts. Saskaņā ar ASV Tautas skaitīšanas biroja datiem ASV 2024. gadā reģistrēja 65,5 miljardu ASV dolāru tirdzniecības deficītu ar Dienvidkoreju, bet kopējais imports no šīs valsts sasniedza 131,5 miljardus ASV dolāru – attiecība bija aptuveni 49,8 %.
Līdzīgs modelis parādījās arī attiecībā uz citām Trampa diagrammā uzskaitītajām valstīm.
Izdevumu “The Atlantic” un “The New Yorker” finanšu žurnālists Džeimss Suroveckis Baltā nama publicētos skaitļus un to aprēķinus kritizēja, savas bažas un sašutumu paužot lietotnē “X”.
Just figured out where these fake tariff rates come from. They didn’t actually calculate tariff rates + non-tariff barriers, as they say they did. Instead, for every country, they just took our trade deficit with that country and divided it by the country’s exports to us.
So we… https://t.co/PBjF8xmcuv — James Surowiecki (@JamesSurowiecki) April 2, 2025
“Tikko sapratu, no kurienes nāk šīs viltotās tarifu likmes. Viņi patiesībā nav aprēķinājuši tarifu likmes + ar tarifiem nesaistītas barjeras, kā viņi apgalvo. Tā vietā katrai valstij viņi vienkārši ņēma mūsu [ASV] tirdzniecības deficītu ar šo valsti un dalīja to ar valsts eksporta apjomu uz mums,” viņš pauda, piebilstot, ka šīs ir ļoti neparastas muļķības.
Arī Dienvidkorejas Tirdzniecības, rūpniecības un enerģētikas ministrija norādīja, ka saskaņā ar ASV un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumu (KORUS FTA) lielākajai daļai preču, kas tiek tirgotas starp abām valstīm, nepiemēro ievedmuitu.
Vidējais tarifs, ko Dienvidkoreja 2024. gadā piemēroja ASV importam, bija 0,79 %, kas ir krietni zemāks par to skaitli, kas attēlots Trampa tabulā.
Ievedmuitu piemēro pat neapdzīvotām salām
Trampa izziņotie tarifi aptver teju visu pasauli, tostarp,
izrādās, arī Hērda un Makdonalda salas, kas ir neapdzīvotas, taču tajās mīt visnotaļ daudz roņu un pingvīnu. Arī pret šīm subantarktiskajām salām, kas ietilpst Austrālijas ārējā teritorijā, tiks piemērots 10% tarifs.
Līdzīgu ievedmuitu turpmāk attiecinās arī uz citām mazām valstīm un teritorijām, tostarp Tokelau, kas ir Jaunzēlandei piederoša teritorija – sala Klusā okeāna dienvidu daļā. Tajā dzīvo kopumā 1600 cilvēku.
Trampa tarifu sarakstā iekļauta arī Mjanma, kas vēl turpina atgūties no postošās zemestrīces. ASV tai piemēros ievedmuitu 44% apmērā.
Īpaši “sodītas” šajā tarifu sarakstā tika Lielbritānijai piederošās Folklenda salas, kurās dzīvo 3200 cilvēku un aptuveni miljons pingvīnu. Importam no šīs teritorijas piemērots 41% tarifs, vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Saskaņā ar Folklendu Tirdzniecības palātas datiem teritorija ir 173. vietā pasaulē globālā eksporta ziņā, un 2019. gadā eksportēto produktu apjoms bija vien 306 miljoni ASV dolāru (279 miljoni eiro).
Tostarp 255 miljonus ASV dolāru (232 miljoni eiro) veidoja gliemju eksports un 30 miljonus ASV dolāru (27 miljoni eiro) – saldētu zivju eksports.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš paziņoja, ka ieviesīs muitas nodokli Kanādas, Meksikas un Ķīnas precēm. ASV gatavojas iekasēt 25% ievedmuitu visām precēm no Meksikas un vairumam importa no Kanādas. Savukārt importam no Ķīnas piemēros 10% ievedmuitu.
Tramps uzskata, ka Meksika un Kanāda nerisina viņa bažas par nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandu, tādēļ ar šādām metodēm viņš cer šo situāciju mainīt. Gan Kanāda, gan Meksika paziņoja, ka gatavojas atbildēt, ieviešot savus muitas nodokļus.
2025. gada martā Baltā nama saimnieks arī izziņoja 25% ievedmuitu alumīnijam un tēraudam, ko piemēros precēm no citām ASV tirdzniecības partnervalstīm, tostarp ES dalībvalstīm, kā arī Brazīlijas, Meksikas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Eiropas Komisija uz šo reaģēja, solot no 1. aprīļa atjaunojot tarifu piemērošanu ASV importētajiem rūpniecības un lauksaimniecības produktiem, tostarp viskijam, motocikliem, zemesriekstu sviestam un laivām.
2025. gada 26. martā Tramps paziņoja par 25% muitas tarifa noteikšanu ārvalstīs būvētiem automobiļiem un vieglajām kravas mašīnām. Uz šīm precēm attiecinātā ievedmuita stāsies spēkā 3. aprīlī.
