Jaunākie dati rāda, ka martā inflācija eirozonā samazinājusies līdz 2,2%, kas ir tuvu ECB noteiktajam 2% mērķim. Taču ASV prezidents Donalds Tramps trešdien gatavojas paziņot par ievedmuitas tarifu celšanu. Tam noteikti sekos Eiropas pretreakcija, kas var novest pie jauna tirdzniecības kara.
Tirgū joprojām valda liela neskaidrība
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien atzina, ka, lai spriestu, kādas izmaiņas atnesīs Trampa solītie tarifi, vispirms ir jāsagaida Eiropas Savienības kopējā nostāja.
Tas gan neliedz izteikt aplēses par ietekmi uz ekonomiku, taču jāuzsver, ka tās ir aptuvenas aplēses. Un tieši to arī nesen uzsvēra ECB prezidente Kristīna Lagarda.
“Mūsu analīze liecina, ka ASV ievedmuita 25% apmērā importam no Eiropas uz ASV samazinātu eirozonas izaugsmi par aptuveni 0,3 procentpunktiem pirmajā gadā.
Eiropas reakcija, paaugstinot ievedmuitu ASV importam, to vēl vairāk pastiprinātu līdz aptuveni pusprocentpunktam. Tādā gadījumā inflācijas perspektīva kļūtu ievērojami neskaidrāka,” atzina Lagarda.
“Tuvākajā laikā Eiropas Savienības atbildes pasākumi un vājāks eiro maiņas kurss varētu paaugstināt inflāciju par aptuveni pusprocentpunktu. Vidējā termiņā efekts mazinātos zemākas ekonomiskās aktivitātes dēļ. Taču ļaujiet man uzsvērt, ka šīs aplēses ir pakļautas ļoti lielai nenoteiktībai.”
Pagaidām tirgū saglabājas nenoteiktība, jo ASV ievedmuita vēl nav oficiāli ieviesta, nav arī ir sekojusi Briseles pretreakcija. Avoti vēsta, ka arī Eiropas militāro izdevumu pieaugums var radīt ietekmi uz inflāciju. Tas viss uzliek lielu jautājuma zīmi tālākam procentlikmju samazinājumam.
Tarifiem varētu būt vienreizēja ietekme
Domas dalās, par tālāku samazinājumu, ir, piemēram, Portugāle. To baņķieru pusē, kas uzskata, ka samazinājums turpināsies, ir arī “Goldman Sachs” bankas galvenais Eiropas ekonomists Jari Stīns.
“Ir jānošķir mērķēta ievedmuita no plaša mēroga ievedmuitas. Tātad mūsu rīcībā esošie skaitļi liecina – ja tā ir mērķēta, tad ietekme uz IKP ir pusprocents. Un tas ir viens vai pat pusotrs procents no IKP, ja tā ir plaša. Tātad jūs varat redzēt, ka abi skaitļi ir negatīvi, taču plaši ieviesta ievedmuita ir tas, par ko būtu jāuztraucas,” spriež Stīns.
“Protams, ja ir ievedmuita un jūs uz to reaģējat, jūs paaugstināsiet inflāciju. Bet man šķiet, ka tas ir diezgan mehānisks efekts. Tā ir vienreizēja ietekme uz cenām.
Un tāpēc, raugoties uz vājāku izaugsmi un tikai vienreizēju ietekmi uz inflāciju, galu galā mēs domājam, ka ECB par to nav īsti jāuztraucas. Un tāpēc mēs domājam, ka aprīlī procentlikmes tiks samazinātas, neskatoties uz diezgan skeptiskiem ECB izteikumiem.”
ECB padomes locekļu vidū ir atšķirīgi viedokļi; pie tām valstīm, kas procentlikmju samazinājumu nevēlas turpināt, pieslējusies, piemēram, Austrija. Līdz ECB sanāksmei, kas gaidāma aprīļa vidū, vēl ir pāris nedēļas laika, tādēļ drīz jau varētu kļūt skaidrāks, uz kuru pusi banka noslieksies procentlikmju samazināšanas jautājumā.
KONTEKSTS:
Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB 2022. gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; pēdējoreiz tas notika 2023. gada septembra vidū, kad likmes celtas desmito reizi pēc kārtas.
2024. gada jūnijā pirmoreiz gandrīz piecu gadu laikā ECB nolēma samazināt likmes, jo eirozonā sasniegts ievērojams progress cīņā pret inflāciju. Otro reizi ECB samazināja likmes septembrī, savukārt oktobrī bija trešais samazinājums, decembrī – ceturtais, šogad janvārī – piektais, bet šā gada martā – sestais.
ECB procentlikmju kāpums netieši sadārdzina arī iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.
