“Es pateicu Eiropas Savienībai, ka tai jāsamazina milzīgais deficīts ar ASV, lielā apjomā iepērkot naftu un gāzi,” Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā “Truth Social”.
“Pretējā gadījumā tiks noteikti TARIFI!!!” viņš draudēja.
ASV Tirdzniecības ministrijas dati liecina, ka valsts preču imports no ES 2022. gadā veidoja 553,3 miljardus dolāru, bet eksports uz ES valstīm veidoja 350,8 miljardus dolāru.
Tādējādi ASV preču ārējās tirdzniecības bilancē ar ES tajā gadā bija 202,5 miljardu dolāru deficīts.
Tramps novembra beigās paziņoja, ka viņš iecerējis noteikt iespaidīgus muitas tarifus precēm no Meksikas, Kanādas un Ķīnas.
Tarifi ir svarīga Trampa ekonomikas programmas daļa. Viņa pirmo prezidentūras termiņu raksturoja agresīva un protekcionistiska tirdzniecības politika, kas bija vērsta pret Ķīnu, Meksiku, Kanādu un Eiropu.
KONTEKSTS:
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ir iecerējis noteikt iespaidīgas muitas nodevas precēm no Meksikas, Kanādas un Ķīnas, reaģējot uz nelegālo narkotiku tirdzniecību un imigrāciju. Viņš ierakstos sociālajos medijos pauž, ka tarifu apmērs varētu būt 25% visai produkcijai, kas ievesta ASV no šīm minētajām valstīm, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
“20. janvārī kā vienu no saviem daudzajiem pirmajiem rīkojumiem es parakstīšu visus nepieciešamos dokumentus, lai Meksiku un Kanādu apliktu ar 25% tarifu visiem produktiem, kas tiek ievesti ASV,” pavēstīja Tramps.
Prezidents arī norādīja, ka Ķīnai piemēros 10 procentu tarifu “papildus jebkādiem iepriekš piemērotiem tarifiem”, tā reaģējot uz, viņaprāt, Ķīnas nespēju cīnīties ar fentanila kontrabandu, Trampa teikto citēja ziņu aģentūra AFP.
Spēkā joprojām ir nodevas Ķīnai, kas tika noteiktas Trampa pirmās administrācijas laikā, un Džo Baidena administrācija tās nav atcēlusi. Tātad šie desmit procenti pievienotos jau noteiktajai 25% nodevai, kas ieviesta iepriekš.
