Tramps joprojām turpina aizstāvēt savu politiku, salīdzinot ievedmuitu ar zālēm, sakot, ka “dažreiz ir jālieto zāles, lai kaut ko labotu”. ASV atgriežoties darbavietas un investīcijas, un pasaule drīz pārstāšot slikti izturēties pret ASV. Taču akciju tirgi uz nenoteiktību reaģējuši spēcīgi, daudziem radot bažas par Trampa politikas sekām.
Pirmdienas rītā kritušies akciju tirgi Āzijā, kur ievedmuita noteikta 10 valstīm un teritorijām. Tas satrauc daudzus uzņēmumus reģionā, jo tas palielina preču pārdošanas izmaksas ASV.
Tokijas biržas indekss “Nikkei”, sākoties tirdzniecībai, piedzīvojis 8% kritumu, Dienvidkorejas “Kospi” sarucis par 5,5%, kamēr Austrālijas “S&P/ASX 200” – par 6,3%.
Paredzams, ka akcijas turpinās krist arī Volstrītā, tai pirmdien sākot darbu. Pēdējo dienu laikā akciju cenas tur piedzīvojušas sliktākos laikus kopš pandēmijas.
ASV amatpersonas ziņo, ka kopš Trampa paziņojuma par ievedmuitu vairāk nekā 50 valstis un teritorijas ir sazinājušās ar Vašingtonu vēlmē uzsākt tirdzniecības sarunas. Dažu valstu līderi ir paziņojuši, ka dod priekšroku dialogam, nevis atriebībai. Viņu vidū Indija, Taivāna, Vjetnama un Izraēla, kuras premjers Benjamins Netanjahu šodien ieradīsies Vašingtonā.
ASV amatpersonas pagaidām izvairīgi atbild uz to, vai Trampa noteiktā ievedmuita ir daļa no sarunu taktikas ar valstīm.
Šodien Luksemburgā pulcēsies Eiropas Savienības dalībvalstu tirdzniecības ministri, lai spriestu, kā reaģēt uz Trampa ievedmuitu. Sagaidāms, ka imports no Eiropas Savienības valstīm no trešdienas varētu tikt aplikts ar 20% lielu muitas nodevu. Ministri pārrunāšot ievedmuitas noteikšanu ASV preču importam un citus atbildes pasākumus, ja mēģinājumi panākt risinājumu sarunās ar Vašingtonu būs neveiksmīgi. Nedēļas nogalēs tūkstošiem protestētāju pulcējās vairākās lielās ASV pilsētās, lai nosodītu Trampa politiku.
ES plāno atbildēt ar tarifiem alumīnijam un tēraudam
Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” atzina, ka ES pirmā izvēle pašlaik būtu tarifu situāciju atrisināt sarunu ceļā, cenšoties panākt kompromisu. Taču, ja tādas iespējas nebūs, tad ES gatavojas veikt pretpasākumus.
Dombrovskis atklāja, ka viens no variantiem ir prettarifi alumīnijam un tēraudam uzliktajiem tarifiem. Tos ASV piemēroja iepriekš. Taču atbildes reakcija aprīļa sākumā izziņotajiem tarifiem vēl jāizvērtē, sacīja komisārs.
Viņš arī uzsvēra, ka tarifu negatīvā ietekme vairāk skars pašu ASV, mazāk – Eiropu. Komisijas aprēķini liecina, ka ievedmuitas tarifu ietekme uz ES pašlaik tiek vērtēta 0,2–0,3% apmērā. Savukārt būtisku ietekmi uz inflāciju Eiropas Savienībā pašlaik neparedz.
KONTEKSTS:
2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņa valdība ievērojami palielinās ievedmuitas tarifus precēm, kas tiek ievestas ASV. Minimālais tarifs, kas tiks piemērots citu valstu produkcijai, būs 10%, taču virknei valstu būs jārēķinās ar vairākas reizes lielākiem tarifiem. Eiropas Savienības dalībvalstu produkcijai Tramps plāno piemērot 20% tarifu. Tāpat paredzēts piemērot 25% tarifu ārzemēs ražotiem automobiļiem.
Tramps uzskata, ka tarifu paaugstināšana ir nepieciešama, lai veicinātu ASV rūpniecības atdzimšanu un amerikāņiem vajadzīgās preces tiktu ražotas ASV, nevis ārzemēs. Ekonomisti gan brīdina, ka tarifu celšana izraisīs cenu kāpumu, ko amerikāņiem nāksies segt no savas kabatas.
Tramps apgalvo, ka citas valstis gadu desmitiem ir iedzīvojušās uz ASV rēķina, jo ASV daudz vairāk importē, nekā eksportē. Taču eksperti kritizējuši Trampa metodiku tarifu piemērošanai.
Trampa lēmums arīdzan izraisījis bažas par jauniem tirdzniecības kariem, jo citas valstis uz ASV tarifiem atbildēs ar savu tarifu celšanu. Tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
