Kur doties atpūsties garajās gada nogalē gaidāmajās brīvdienās? Uz Baltkrieviju, iesaka tūrfirmas Daugavpilī. Vairāki uzņēmumi turpina organizēt braucienus uz Baltkrievijas pilsētām un sanatorijām.
Apskatīt Minsku un izbraukt haskiju pajūgā, ārstēt zobus vai atpūsties Lepeļā, armijas sanatorijā. Piedāvājumā ir ne tikai iepirkšanās vai veselības tūrisms, bet arī iespējas apskatīt mūsdienu Baltkrievijas “varenību” – baznīcu, kuras pamatos kapsulu iemūrējis Aleksandrs Lukašenko, delfināriju. Bet kā ar drošību? Latvijas Televīzijas (LTV) uzrunātās tūrfirmu “Mari” un “Gertruda tour” vadītājas no intervijām vairās.
LTV: “Mēs zvanījām un mums teica, ka viņa pēcpusdienā būs.”
SIA “Mari”: “Viņa piezvanīja un pateica, ka jābrauc komandējumā. Pēc sapulces aizbrauca komandējumā.”
Tikmēr “Gertruda tour” īpašniece Olga Bogdanova pēc sazvanīšanas tikties nevēlējās.
“Cenas – galvenais cenas, ja mēs braucam, tur viss ir lētāks. Galvenais, ka sanatorijas, sanatorijas ir lētākas. Cilvēkiem taču ekonomiskā situācija nav tik stabila un viņi brauc tiešām pēc… pēc veselības. (..) Es negribu dot nekādas intervijas,” LTV atbildēja Bogdanova.
Pārvietošanās brīvība nav neierobežota
ĀM nu jau vairākus gadus aicina neceļot uz Baltkrieviju. Kaimiņvalstī šogad aizturēti 13 Latvijas valstspiederīgie, kopš 2022. gada – 41. Arī Valsts drošības dienests aicinājis uz turieni nedoties, brīdinot par augstiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem.
Atsaucoties uz Valsts robežsardzes novērojumiem, ministrijā vērtēja, ka autobusu skaits, kas iebrauc Baltkrievijā, ir samazinājies.
Problēma pārrunāta arī ar nozari, bet mehānismus, kā ceļošanu aizliegt, ministrija neredz, jo pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā neierobežo.
“Nenoliedzami tas ir uz uzņēmēju godaprāta pelnīt šādos apstākļos un organizēt šādus braucienus, un tur noteikti mēs ceram uz nozaru ministrijām – gan Ekonomikas, kā nozari uzraugošo, gan Satiksmes ministriju,” skaidroja ĀM pārstāve Diāna Eglīte.
Situāciju aicina novērst ar atbalsta mehānismiem
Abiem Daugavpilī esošajiem uzņēmumiem ir licences tūrisma pakalpojumu sniegšanā. Tās izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzība centrs (PTAC). Licenču piešķiršanas procesā tiek vērtēts, kāda ir tūrorperatora finanšu plūsma, bet netiek analizēts, uz kādām valstīm pakalpojumi tiek organizēti, apstiprināja PTAC pārstāve Sanita Gertmane:
“Ja mēs sāktu vai ierosinātu lietu pret kādu no šiem komersantiem, mēs vērstu viņu uzmanību uz to. Par normatīvo aktu grozījumiem – mēs esam iestāde, neesam likumdevējs, bet varbūt par to var kādreiz runāt.”
Pašlaik licencēti Latvijā ir 272 tūrisma aģenti un 76 operatori. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijā lēš, ka viņu biedri veido apmēram 80% izejošā tūrisma plūsmas, un viņu vidū uz Baltkrieviju ceļojošo uzņēmumu nav.
“Es domāju tas ir nacionālo interešu jautājums. Komersanti strādā apstākļos katrs pēc saviem ētikas standartiem, kur tie var strādāt un redz šīs biznesa iespējas,” sacīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš.
Asociācijā vērtēja, ka ceļošanu uz Baltkrieviju varētu mazināt nevis ar aizliedzošiem, bet atbalsta mehānismiem pārorientēties uz citiem tirgiem.
Kā konkrētu piemēru Lingebērziņš minēja pasažieru vilcienu atjaunošanu no Daugavpils uz Viļņu.
Vēl – mudināt uzņēmumus pārorientēties no izejošā un ienākošo tūrismu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā apstiprina, ka tas pastāv, taču tūroperatoriem, kas strādā uz izejošo tūrismu, iespējas saņemt atbalstu pārorientēties ir tādas pašas kā jebkuram citam uzņēmuma.
