► Українською
► На русском
Uz 4. decembri Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmās bija reģistrēti 9341 ukraiņu bēgļi, par kuriem ir samaksāti nodokļi no nodarbinātības, LSM+ informēja aģentūras pārstāve Elita Teitse-Mamaja.
Turklāt aizvien iekārtojas darbā – nepilnu četru mēnešu laikā, kopš 5. septembra, šādu nodokļu maksātāju skaits ir palielinājies par 343.
Vēl 1259 cilvēki riskēja attīstīt savu mazo biznesu un reģistrējās kā pašnodarbinātie. Līdz ar to kopumā legāli strādāja 10 600 ukraiņu bēgļu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem gada sākumā (t. i., pirms 11 mēnešiem, diemžēl jaunākas informācijas nav) Latvijā dzīvoja 25 700 kara bēgļu no Ukrainas, tajā skaitā, protams, arī cilvēki, kuri vēl vai vairs nav darbspējīgā vecumā.
Populārākās profesijas (VID to apkopo pēc starptautiska klasifikatora), kurās strādā ukraiņi, labi ilustrē to, ka cilvēki, kuri nesen ieradušies valstī, nav pietiekami “iejutušies” un nav apguvuši valodu, strādā darbos, kuri nav iekārojamākie vietējiem iedzīvotājiem.
Lielākā daļa no šīm profesijām nav tās prestižākās un labi apmaksātas,
secināja LSM+, izpētot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču datubāzi.
Tā absolūtais līderis ir “apkopējs/apkopēja” – saskaņā ar NVA datiem 671 darbavietu aizpildīja ukraiņi. Ne vienmēr runa ir par biroja tīrības uzturēšanu – saskaņā ar NVA datiem apkopēji ir nepieciešami, piemēram, darbnīcās, lielveikalos un slimnīcās. Šajās darbavietās – ar dažiem izņēmumiem – algas nav lielākas par likumā noteikto minimālo algu, kas šogad ir 700 eiro pirms nodokļu nomaksas (un tur, kur ir norādītas stundas likmes, tās sākas no 4 eiro). Un šādu vakanču ir daudz – pašlaik 68.
“Palīgstrādniekiem” (otra lielākā nodarbināto bēgļu grupa) tiek piedāvāts vairāk – algas 700 eiro apmērā (un stundas tarifa likmes 4,5 eiro) ir diezgan reta parādība, tipiskā summa pārsniedz 1000 eiro, un tiek piedāvāti 1500–1600 eiro (ar atrunu “atkarībā no darba rezultātiem”). Darba devēji ir ziņojuši par 100 šādu darbinieku trūkumu.
Bet, piemēram, “virtuves darbinieki” (kuri nav “pavāri”, arī patiesībā tikai palīgstrādnieki) nepieciešami 35 (un viņiem stundas likmes sākas no 4 eiro, un algas no 700, lai gan “stundās” var “iegūt” pat vairāk nekā pusotru tūkstoti, kā norādīts NVA izvietotajos vakanču sludinājumos).
Tabula Nr.1. Top 10 profesijas, kurās strādā ukraiņu bēgļi Latvijā:
Darbinieks bez apgādājamiem pēc nodokļiem saņem 500 no 700 eiro un 715 no 1000 eiro. Saskaņā ar CSP aprēķiniem 2024. gada septembrī valstī vidējā alga pirms nodokļiem privātajā sektorā bija 1658 eiro un 1788 eiro Rīgas plānošanas reģionā. Kopumā šajā mēnesī Latvijā bija 567 000 darba ņēmēju privātajā sektorā.
Vēl viens aspekts ir VID sniegtā informācija par nozarēm, kurās strādāja ukraiņi. Līderis tur ir sabiedriskās ēdināšanas nozare, lai gan pirmajā desmitniekā ir, piemēram, IT nozare (tiesa, šajā kategorijā ar visām atšķirībām atbildības un ienākumu ziņā būs gan tehniķa palīgs, gan inženieris, gan programmētājs).
Tabula Nr.2. Top 10 nozares, kurās strādā ukraiņu bēgļi Latvijā:
Tie, kas nolēmuši strādāt skaistumkopšanas nozarē, veido vairāk nekā trešdaļu no visiem pašnodarbinātajiem ukraiņiem – 425 (pašnodarbinātība ne vienmēr nozīmē pilnībā autonomu darbību: piemēram, šāds cilvēks var īrēt aprīkotu darba vietu jau strādājošā salonā; LSM+ nesen publicēja stāstu par ukrainieti, kas šādā veidā veidoja savu darba dzīvi Latvijā).
Otra populārākā pašnodarbināto ukraiņu bēgļu nozare ir kurjeru pakalpojumi, kurā strādā 151 cilvēks. Visas pārējās nozares ir pārstāvētas ar divciparu skaitļiem, un tās ir diezgan daudzveidīgas: starp tām ir, piemēram, izglītība un konsultēšana (pa 23), programmēšana (19), profesionālā fotogrāfija (14), tirdzniecība internetā un tirdzniecība pa pastu (12), kā arī radošās mākslinieciskās profesijas (12).
