Raktuves Kirovohradas apgabala Zavaļļā ir vienas no retajām grafīta ieguves vietām Eiropā. Turklāt vienas no lielākajām pasaulē. Šo reto minerālu te, Ukrainas vidienē, iegūst jau gadu desmitiem.
“Mēs ražojam izejvielas, kuras pēc tam izmanto akumulatoru, zīmuļu ražošanā, un Japāna tos iegādājusies, lai ražotu bremžu klučus automašīnām. To izmanto dažādās jomās,” stāsta raktuvju vadītājs Igors Seņko.
Taču tagad grafīta raktuves iekārojušas ASV – tās iekļautas arī līgumā, ko Vašintona cer noslēgt ar Kijivu. Sākotnēji vienošanos parakstīt neizdevās.
Tagad ASV cenšas panākt visaptverošu vienošanos, lai savā kontrolē pārņemtu Ukrainas retzemju izrakteņus un resursus. Turklāt – pretim nepiedāvājot nekādas drošības garantijas Kijivai.
Tā raksta izdevums “Financial Times” pēc iepazīšanās ar jauno vienošanās projektu.
“Attiecībā uz šo līgumu, uz jauno šī līguma projektu – pie tā pašlaik strādā mūsu komandas, ukraiņu un amerikāņu. Šobrīd pie tā galvenokārt strādā juristi,” pauž Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Donalda Trampa administrācija šādā ceļā apņēmusies atgūt to, ko ASV iztērējušas, sniedzot palīdzību Ukrainai, bet pats Tramps komentējis – ja Zelenskis līgumam nepiekritīs, viņam būšot lielas problēmas.
Vienošanās attiektos uz derīgajiem resursiem, tostarp naftu un gāzi, un galvenajiem energoresursiem visā Ukrainas teritorijā.
Turklāt Vašingtona pieprasa izveidot padomi, lai pārraudzītu kopīgu investīciju fondu, ar kura palīdzību sadalīt ienākumus no Ukrainas naftas, gāzes un retzemju minerāliem starp abām valstīm.
ASV ieceltu trīs no pieciem padomes locekļiem, piešķirot Vašingtonai veto tiesības pār fondu. Vairākas Ukrainas amatpersonas izdevumam “Financial Times” komentējušas, ka jaunā vienošanās ir negodīga un līdzinās laupīšanai.
Taču grafīta ieguves uzņēmuma vadītājs uz potenciālām ASV investīcijām raugās ar cerību, vienlaikus uzsverot, ka peļņa nebūs tūlītēja.
“Ķīna ir lielākā retzemju minerālu eksportētāja, un tas ir diezgan liels risks Eiropas un arī Amerikas tirgum. Tādējādi Tramps vēlas iegūt zināmu derīgo izrakteņu neatkarību no Ķīnas piegādātājiem,” skaidro uzņēmuma “Zavallivsky Graphite” izpilddirektors Ostaps Kostjuks.
Viņš cer kādudien spēt saražot tik tīru grafītu, lai to varētu izmantot litija baterijās. Taču bez investīcijām tas var palikt tikai sapnis.
Raktuves pēdējoreiz modernizētas 1965. gadā un, kaut arī neatrodas frontes līnijas tuvumā, karš iecirtis robu uzņēmuma darbībā. Gan zaudējot finansējumu no austrāliešu partnera, gan daudziem uzņēmuma darbiniekiem iestājoties armijā vai karā zaudējot dzīvību.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu, nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Tas nedeva rezultātus. Vēlāk notika Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī, kas aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, Tramps apsūdzēja Zelenski šķēršļu likšanā ASV mēģinājumiem izbeigt karu, un pēc dažām dienām pat nolēma apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tiesa, pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās Saūda Arābijā 11. martā, kur Kijiva piekrita ASV piedāvātajam 30 dienu beznosacījuma pamieram, ASV nekavējoties atsāka piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību. Taču Krievija šo priekšlikumu nepieņēma, un 18. martā Tramps un Putins telefonsarunā vienojās par to, ka Krievija 30 dienas pārtrauks uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem, taču vien pāris stundas vēlāk Krievija plaši apšaudīja civilos objektus Ukrainā.
Miera sarunas neizkustējās no nulles punkta, un Tramps marta beigās paziņoja, ka Putins viņu ir patiesi nokaitinājis ar savām prasībām nomainīt Ukrainas līderus.
